Kopš 1. maija ikvienu trauksmes cēlēju Latvijā, kurš sniedzis informāciju par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, aizsargā Trauksmes celšanas likums – tas ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem.
38% Latvijas iedzīvotāju par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās līdz šim nav ziņojuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas, liecina aptauja.*
“Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama. Aizsardzības mērķis ir iedrošināt sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, lai iedzīvotāji neklusētu, nebaidītos no nelabvēlīgām sekām un to gadījumā saņemtu pienācīgu aizsardzību,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no likumprojekta autorēm.
Kā likums aizsargās trauksmes cēlējus?
Trauksmes celšanas likuma uzdevums ir nodrošināt:
Kur vērsties pēc palīdzības?
Visplašākā informācija par aizsardzības garantiju veidiem pieejama interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv. Tur atrodama arī visa nepieciešamā informācija par trauksmes celšanu, trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa, trauksmes celšanas ieviešanas vadlīnijas, kompetento iestāžu saraksts un šo iestāžu kontaktpersonu kontakti.
Par darba vidē novērotajiem pārkāpumiem un sabiedrības interešu apdraudējumu trauksmes cēlēji aicināti vērsties arī Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kur nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt konsultācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību.
Kā celt trauksmi?
Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā. Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā kompetentajā iestādē no 1. maija ir trauksmes celšanas kontaktpersona. Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.
* Latvijas iedzīvotāju aptauja (N=700), Norstat, 2019. gada aprīlis.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.