Tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikšanās laikā uzsvēra: “Tieslietu ministrija ir gatava konstruktīvai sadarbībai maksātnespējas vides sakārtošanai. Mēs rūpēsimies par to, lai tiktu nodrošināts atbilstošs tiesiskais regulējums, tomēr vēlos uzsvērt, ka risināt ikdienā konstatētās problēmas ir iespējams jau pašlaik, uzlabojot iestāžu un pašu uzņēmēju praksi – nav nepieciešams gaidīt tikai uz likumu grozījumiem.”

Sēdes laikā padomes sastāvā esošo institūciju pārstāvji pārsprieda Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam (Pamatnostādnes) un to īstenošanas plāna ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Tā pat tika diskutēts par iespējamiem risinājumiem un veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu nodokļu neatgūšanas risku maksātnespējas procesos, un novērstu situāciju, ka uzņēmumi, iespējams, ļaunprātīgi tiek novesti līdz maksātnespējas stāvoklim nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī pārrunāti citi jautājumi.

Savukārt attiecībā uz plānotajiem rīcības virzieniem nākotnē, sēdes dalībnieki atzina nepieciešamību turpināt Pamatnostādņu īstenošanas plānu iecerētajā virzienā, turpmāk galvenokārt fokusējoties uz otras iespējas nodrošināšanu fiziskām un juridiskām personām.

Cita starpā tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja pārskatīt Pamatnostādņu plāna darbības termiņu un tajā ietverto pasākumu izpildes termiņus, kā arī Pamatnostādņu rezultatīvos rādītājus un to iegūšanas metodoloģiju.

Papildu informācija

Lai nodrošinātu Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu, 2016. gada februārī Ministru kabinets atjaunoja tās augsto pārstāvniecības līmeni. Šobrīd padomes sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.