Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana.

Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami papildu grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kurus Tieslietu ministrija ir gatava izstrādāt kopā ar LTRK ekspertiem,” uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Vienlaikus tieslietu ministrs atzīmēja, ka komerctiesību jomas sakārtošana ir viena no trim būtiskākajām ministrijas prioritātēm, tāpēc nepieciešams būt izlēmīgiem, novērtēt situāciju un rīkoties, lai turpinātu attīstīt šķīrējtiesu institūtu. Šķīrējtiesu un tiesu sistēmas savstarpēji mijiedarbojas, tāpēc svarīgi nodrošināt tādu sistēmu, kurai investori un uzņēmēji uzticas.

Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka pašreiz reģistrētas 719 personas, kas var darboties kā šķīrējtiesneši, no kuriem lielākā daļa jeb 83% pārstāv vienu šķīrējtiesu, 14% strādā divās, bet 3% – maksimāli noteiktajā apjomā jeb trīs šķīrējtiesās. Lielākā daļa jeb 58% ir par strīdu līdz septiņiem tūkstošiem eiro un vidēji vienas lietas izskatīšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda, ka diskusijas ir būtiskas Latvijas tālākai izaugsmei, tādēļ būtiski noteikt virzienus, kā šo jomu attīstīt. “Mēs esam Uzņēmēju namā, jo šis ir instruments, kas var atvieglot biznesa ikdienas dzīvi, tādēļ būtiski to veidot pēc iespējas efektīvāku, uzticamāku un kvalitatīvu, paaugstinot jomas reputāciju,” sacīja J. Endziņš.

Diskusijā piedalījās arī LTRK Šķīrējtiesas padome, valsts tiesu un citu šķīrējtiesu pārstāvji, konstatējot, ka valsts tiesu attieksme pret šķīrējtiesu institūciju ir uzlabojusies. Tāpat klātesošie uzsāka diskusiju par to, vai Latvijā nepieciešams tik liels šķīrējtiesu skaits, ko iespējams ierobežot, ja uzņēmēju biedrības to uzskatītu par pozitīvu uzlabojumu. Uzsāktās diskusijas plānots arī turpināt.