Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par to, ka publicētajā rakstā ir pārkāptas pieļaujamās kritikas robežas, paužot pārmērīgi rupju viedokli, ir izdarīts bez pietiekama pamatojuma, jo tiesa nav pareizi iztulkojusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, nav ņēmusi vērā judikatūru un nav devusi pienācīgu vērtējumu argumentiem, apstākļiem un pierādījumiem lietā.

Atbildība iestājas arī par nepamatota, rupja un klaji aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskas bāzes. Senāts piekrīt TV NET kasācijas sūdzības argumentam, ka spriedumā nav atklāts, kuri tieši no apstrīdētajā fragmentā lietotajiem vārdiem vai frāzēm attiecībā pret katru no prasītājiem ir uzskatāmi par rupjiem un nesamērīgi aizskarošiem bez pietiekamas faktiskās bāzes: kuri attiecībā pret VSIA „LNOB” un kuri – pret fiziskajām personām.

Tāpat Senāts norāda, ka ir svarīgi nošķirt, vai publikācijā izteiktie aizskarošie apgalvojumi vai salīdzinājumi attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski kritēriji, izvērtējot pieļaujamās kritikas robežas, ir publikācijas mērķis un iemesli, kādēļ izvēlēti aizskaroši izteikumi. Apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi, vai raksta pamatmērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu rīcību ar sabiedrībai būtisku kultūras un mākslas objektu, vai arī personiski aizvainot prasītājus. Tāpat tiesa nav vērtējusi, vai attiecīgā publikācija deva ieguldījumu publiskajās diskusijās par notikumiem, kas sabiedrībā radīja satraukumu. Turklāt Senāts norāda, ka publikācijas mērķis un faktiskā bāze rakstā lietoto izteicienu izvēlei pārbaudāmi, novērtējot visu rakstu kopumā, nevis tikai prasības pieteikumā norādītās trīs rindkopas vai atsevišķas to frāzes. Jāņem vērā arī publikācijas žanrs un rakstā lietotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.

Senāts spriedumā piekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesa nepareizi noteikusi VSIA „LNOB” valdes locekļu kritikas robežas. Senāts atzīst, ka publiskas personas statuss ir attiecināms uz plašāku personu loku nekā tikai politiķi. Minētais izriet arī no ECT praksē nostiprinātajām atziņām attiecībā uz pieļaujamajām kritikas robežām pret publiskām personām, kuras apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā. Konkrētajā lietā nav runas par jebkuru ierēdni, bet gan par valdes locekļiem VSIA „LNOB”, proti, tādā valsts kapitālsabiedrībā, kurai, kā apgabaltiesa secinājusi un kas nav apstrīdēts kasācijas sūdzībā, ir īpašs statuss valsts kultūras jomā. Šādu amatpersonu rīcība, kas saistīta ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, ir pakļauta sabiedrības un žurnālistu ciešai uzraudzībai, un šīm amatpersonām ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem un jābūt ar lielāku tolerances pakāpi.

Senāts spriedumā vērš uzmanību uz kritērijiem, nosakot nemantiskā kaitējuma apmēru par goda un cieņas (juridiskajai personai – reputācijas)  aizskārumu, tostarp uz nepieciešamību vērtēt aizskarto tiesību un interešu nozīmīgumu, kaitējuma raksturu, smagumu un sekas. Gadījumā, ja tiesa konstatē nemantiskā kaitējuma esību, noteiktā kompensācija nedrīkst būt nesamērīga, un tai ir jānodrošina līdzsvars starp vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību. Proti, jāgūst pārliecība, ka konkrētajā gadījumā noteiktās kompensācijas radītais efekts nav tāds, ka tas pilnībā liegtu tiesības uz vārda brīvību un atturētu atbildētāju izteikties par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Piespriestajai summai ir jāizpilda trīs galvenās funkcijas – taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkciju.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

2014. gada 7. novembrī Valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” (pirms nosaukuma maiņas – „Latvijas Nacionālā opera”; turpmāk arī – LNOB un LNO), Zigmars Liepiņš, Inese Eglīte un Daina Markova Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret SIA „TV NET” par atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu par goda un cieņas aizskaršanu. Prasītāji lūdza tiesu uzlikt SIA „TV NET” pienākumu publicēt atvainošanos par VSIA „Latvijas Nacionālā opera”, Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas goda un cieņas aizskaršanu interneta portāla www.tvnet.lv sadaļas „Viedokļi” rubrikā „TVNET komentārs”, piedzīt mantisko kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu 129 873 eiro VSIA „Latvijas Nacionālā opera” un 1 eiro katram prasītājam, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai. Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „TV NET” 2014. gada 4. augustā interneta portālā www.tvnet.lv publicēja rakstu ar nosaukumu „Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”, kurā žurnālists, kas raksta ar pseidonīmu Olivers Everts, nepieļaujami rupji un aizskaroši vērsās pret VSIA „Latvijas Nacionālā opera” vadību par Operas telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka privāta pasākuma rīkošanai 2014. gada 29. jūlijā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 10. marta spriedumu prasība pilnībā apmierināta.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2017. gada 24. janvārī prasību apmierināja daļēji.

Senāts lietu (SKC-40/2019; C30292615) izskatīja sakarā ar SIA „TV NET” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 24. janvāra spriedumu.