2011. gada 7. decembra iesniegumā Tiesai iesniedzēja sūdzējās par vairāk nekā 12 gadus ilgušo civillietas izskatīšanu nacionālajās tiesās.

Spriedumā Tiesa atgādināja, ka katras tiesvedības ilgums ir jāvērtē konkrētās lietas faktu gaismā un ņemot vērā tādus kritērijus kā lietas sarežģītība, iesniedzēju un kompetento iestāžu rīcība un procesā skartās intereses. Tiesa secināja, ka iesniedzējas lieta nebija sarežģīta. Lai gan iesniedzēja un viņas pārstāvis vairākas reizes neattaisnoti neieradās uz tiesas sēdēm, Tiesas ieskatā tas īpaši neietekmēja procesa kopējo ilgumu. Tāpat iesniedzējai bija jāparedz, ka, grozot sākotnējo prasības pieteikumu, lieta tiks skatīta no jauna. Iesniedzēja arī nebija ievērojusi likumā noteikto kārtību ekspertīzes nozīmēšanai un eksperta izdevumu apmaksai, kas nedaudz paildzināja lietas virzību tiesā. 

Vērtējot kompetento iestāžu rīcību, Tiesa atzīmēja, ka nacionālās tiesas atlika lietas izskatīšanu deviņas reizes, kas pagarināja procesu par vairāk nekā trīs gadiem. Tiesa arī konstatēja vairāk nekā trīs gadus ilgus posmus, kad apelācijas un kasācijas instancēs lietā nenotika nekādas darbības, kas ievērojami paildzināja lietas izskatīšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa secināja, ka tiesvedība iesniedzējas gadījumā bija pārmērīgi ieilgusi un iesniedzējas lieta netika izskatīta saprātīgā termiņā. Šie secinājumi bija pietiekami, lai Tiesa konstatētu, ka noticis Konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpums.

Iesniedzēja bija lūgusi piespriest viņai kompensāciju 71 144 eiro apmērā par morālo kaitējumu, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 6 000 eiro.

Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Pilns 2019. gada 5.septembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (301/12) un pasludināšanas datums (05/09/2019).