Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par zemākas instances tiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Uzņēmumu reģistrs un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Senāts rakstveida procesā izskatīs arī divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs 16 lietas. Septiņās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un trīs lietās prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Trīs lietās saņemtas gan kasācijas sūdzības, gan protests. Divas lietas izskatīs sakarā ar protestu par pirmās instances tiesā apstiprinātu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Vienu lietu izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 11. septembrī pl. 10.00 mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vērsās iestādēs, lūdzot atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārmaksu. Atbildīgās iestādes pieteicēja lūgumu noraidīja, ņemot vērā darba devēja precizēto ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tiesiskā strīda pamatā ir sniedzams novērtējums par to, vai nodokļu pārmaksu var saņemt darba ņēmējs (pieteicējs) vai darba devējs. Iestādes uzskata, ka pārmaksu var izmantot darba devējs, iesniedzot precizētu ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumu Nr. 827 regulējums).

Savukārt pieteicējs savas tiesības saņemt nodokļa pārmaksu pamato ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma  nodokli” 30. panta 3. punktu un MK noteikumiem Nr. 164.

Lietā nepieciešams sniegt novērtējumu par to, kāds apstākļu kopums iestādēm bija jāņem vērā, lai pareizi piemērotu tiesību normas. Konkrētajā gadījumā nodokļu pārmaksas jautājumu noregulējums skar divas iestādes, kas darbojas patstāvīgi, līdz ar to strīdīgie jautājumi ir apskatāmi vairāku tiesību normu regulējuma ietvaros. Procesa pārskatāmības nolūkā Senāts ir nonācis pie secinājuma, ka mutvārdu process nodrošinās pilnīgāku un efektīvāku procesa dalībnieku tiesību īstenošanu. (Lieta SKA-272/2019).

2) Krimināllietu departaments 11. septembrī rakstveida procesā izskatīs visu trīs lietā apsūdzēto kasācijas sūdzības par Latgales apgabaltiesas spriedumu apsūdzībā par vīrieša un sievietes noslepkavošanu Daugavpils novada Sventes pagastā 2016. gada augustā.  

Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētie kopā ar cietušajiem atpūtās kādā lauku mājā. Naktī uz 13. augustu, lietojot alkoholu, viņu starpā notika konflikts, kas pārtapa vardarbībā pret cietušajiem. Vīrieti un sievieti ilgstoši nežēlīgi sita un vēlāk pārvietoja uz mājas pieliekamo telpu. Tur no gūtajām traumām nomira cietusī sieviete. Nākamajā dienā, lai atbrīvotos no noslepkavotās sievietes un liecinieka, apsūdzētie iesēdināja mašīnā vēl pie samaņas esošo vīrieti, bet sievietes līķi novietoja mašīnas bagāžniekā. Braucot pilsētas virzienā, vīrieti atkal piekāva, bet šoreiz līdz nāvei. Lai noslēptu noziedzīgos nodarījumus, apsūdzētie iemeta cietušo mirstīgās atliekas Daugavā.

Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu divi apsūdzētie atzīti par vainīgiem slepkavības izdarīšanā sevišķi pastiprinošos apstākļos un sodīti attiecīgi ar brīvības atņemšanu uz 17 un 16 gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Trešais apsūdzētais atzīts par vainīgu par slepkavības pastiprinošos apstākļos mēģinājumu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. (Lieta SKK-343/2019).

3) Krimināllietu departaments 11. septembrī rakstveida procesā izskatīs prokurora kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu četru personu apsūdzībā par partijas “Gods un kārtība” dibināšanas sapulces protokola viltošanu.

Visas četras personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 275. panta 2. daļas – par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Apsūdzībā norādīts, ka partijas dibināšanas sapulces laikā četras apsūdzētās personas sagatavoja neīstu partijas dibināšanas sapulces protokolu, norādot tajā patiesībai neatbilstošus faktus. Apsūdzētie, apzinoties, ka sapulcē nepiedalās likumā noteiktais dibinātāju skaits, nolēma dibināšanas sapulces protokolā norādīt nepieciešamo dibinātāju skaitu, kas atbilst minētā likuma prasībām. Protokolā norādīts, ka sapulcē piedalījās 212 dibinātāji. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā iesniegts viltotais protokols, kas pēc tā iesniegšanas partiju reģistrā piešķir tiesības partijai būt reģistrētai politisko partiju reģistrā, sākt politisko darbību un īstenot partijas programmu.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 18. oktobra spriedumu visi apsūdzētie atzīti par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā un attaisnoti. (Lieta SKK-171/2019).