Tādēļ Nacionālās drošības koncepcijā apskatīti ne vien tradicionālie apdraudējuma veidi, bet arī nākotnes apdraudējuma tendences, piemēram, tādi globālie riski kā klimata pārmaiņas. Līdz ar tādām nacionālās aizsardzības prioritātēm kā aizsardzības spēju attīstība un stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas gatavības celšana un sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšana, domāts arī par iekšējās drošības stiprināšanu, uzmanību pievēršot saliedētas sabiedrības veidošanai, informatīvās telpas aizsardzības pasākumiem, kā arī valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstīšanai.

Nacionālās drošības koncepcija ir publisks politikas plānošanas dokuments. Tajā izdalītas vairākas apdraudējuma jomas un vispārējās prioritātes to novēršanai. Kā tieši vai pastarpināti draudi, kas ietekmē Latvijas nacionālo drošību, minēta situāciju attīstība starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārās aktivitātes Latvijas robežas tuvumā, ļaunprātīgas kiberaktivitātes un starptautiskā terorisma tendences. Tāpat atzīmēts, ka apdraudējumu rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, kā arī līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu un iekšpolitisko stabilitāti.

Koncepcija sagatavota un atbalstīta Ministru kabinetā. Balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabinetam jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 27. pantu, Nacionālās drošības koncepciju Saeimai jāapstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim.

Iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija Saeimā apstiprināta 2015. gadā.