“Neskatoties uz sēdē notikušajām diskusijām par to, kā paplašināt vai sašaurināt to bērnu loku, uz kuru attiecas iecerētais likumprojekts, otrajā lasījumā esam lēmuši saglabāt sākotnējo ieceri un tādējādi novērst Latvijas iedzīvotāju šķirošanu dažādās pilsoņu grupās. Tomēr jautājums ir sensitīvs. Prognozējams, ka diskusijas turpināsies arī tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā,” norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Iecerēts, ka turpmāk jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas vai viens no viņa vecākiem ir citas valsts pilsonis, plānots, ka vecākiem, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018. gadā - 33 bērni. “Automātiska pilsonības piešķiršana tik nelielam skaitam bērnu nav uzskatāma par draudu Latvijas valsts pastāvēšanai vai patriotismam,” iepriekš norādījis Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs A.Kaimiņš.

Likumprojekta pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāskata Saeimā.