Komitejas eksperti atzinīgi novērtēja Latvijas progresu daudzās jomās kopš iepriekšējā ziņojuma izskatīšanas 2013. gadā.

Komitejas eksperti uzdeva jautājumus par Latvijas normatīvo ietvaru spīdzināšanas izskaušanai, apstākļiem ieslodzījuma vietās, par paveikto vardarbības ģimenē un cilvēktirdzniecības mazināšanai, par valsts nodrošinātajiem atbalsta mehānismiem cilvēktirdzniecības un vardarbības upuriem. Komitejas ekspertus interesēja tiesību aizsardzības iespējas patvēruma meklētājiem, kā arī ierobežojošo līdzekļu piemērošanas kārtība personām, kas atrodas psihiatriskajās slimnīcās, un valsts rīcība, lai mazinātu neformālo hierarhiju un vardarbību starp ieslodzītajiem.

Latvijas delegācija informēja Komiteju par Krimināllikuma normām, kas paredz kriminālatbildību par darbībām, kam ir spīdzināšanas vai sliktas izturēšanās raksturs. Komitejas eksperti tika iepazīstināti ar Iekšējās drošības biroja funkcijām un sūdzības par amatpersonu iespējamu vardarbību izmeklēšanas rezultātiem. Izvērsta informācija un statistikas dati tika sniegti par sadzīves apstākļu uzlabošanos ieslodzījuma vietās un resocializācijas pasākumiem ieslodzītajiem. Delegācija sniedza pārskatu par dažādām sabiedrības informēšanas kampaņām cilvēktirdzniecības un vardarbības ģimenē novēršanai, kā arī par nevalstisko organizāciju iesaisti valsts finansēto pakalpojumu sniegšanā vardarbības un cilvēktirdzniecības upuriem. Nobeigumā delegācijas locekļi informēja Komiteju par dažādiem mācību kursiem un programmām tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, tiesnešiem un prokuroriem un procesu, kā tiek vērtēta mācību efektivitāte.

Komitejas noslēguma secinājumi par iesniegto Ziņojumu tiks publicēti decembra sākumā.

Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā 2018. gada 13. februārī, un 2018. gada jūnijā tas tika iesniegts ANO. Latvijas delegāciju ziņojuma izskatīšanā vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, delegācijas sastāvā bija pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Iekšējās drošības biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts policijas. Alternatīvo ziņojumu par Latvijas Ziņojumu Komitejā bija iesniedzis tiesībsargs.