Ar jautājumu par to, vai šāda lieta skatāma administratīvajā, vai vispārējās jurisdikcijas tiesā, pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja vērsās Administratīvo lietu departaments, kurā bija saņemta blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atteikt pieņemt personas pieteikumu. 

Lieta, par kuras piekritību bija jautājums, bija par personas vēršanos Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiktu atmaksāti piedzītie uzturlīdzekļi un likumiskie procenti. Ar tiesas spriedumu bija apstiprināts fakts, ka pieteicējs nav bērna tēvs, un piespriesto uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav bijusi pamatota.

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu. Tiesneša ieskatā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, piedzenot no pieteicēja ar vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu piespriestos uzturlīdzekļus, rīkojās Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā uzturlīdzekļi no pieteicēja tika piedzīti nevis administratīvā procesa kārtībā, bet izpildot tiesas spriedumu civillietā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbība attiecībā pret pieteicēju neizpaudās administratīvā akta vai faktiskās rīcības veidā. Tiesnesis uzskatīja, ka attiecīgi arī nepamatoti piedzītā naudas summa nav atgūstama administratīvā procesa kārtībā.

Izskatot pieteicēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par pieteikuma pakļautību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs jautājuma izlemšanai sasauca Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdi.

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka var būt gadījumi, kad pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir nodibināts ar vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu, kā tas bija arī izskatāmajā gadījumā, bet Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus parādnieka vietā, jo tiesas sprieduma izpilde par uzturlīdzekļu piedziņu nav iespējama. Fonda darbība tiek veikta publisko tiesību jomā, tomēr tās apjoms ir ierobežots, ņemot vērā Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā noteikto tiesību apjomu un kārtību.

Gadījumā, ja tiktu pieļautas pieteicēja tiesības vērsties pret Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par piedzīto uzturlīdzekļu atmaksu administratīvā procesā kārtībā, fonda administrācija, iespējams, būtu spiesta izmaksāt pieteicējam līdzekļus no fonda, un pēc tam regresa kārtībā vērsties pret iesniedzēju. Šādā gadījumā fonda līdzekļi tiktu izmantoti arī tam, lai nodrošinātu parādnieka tiesības atgūt nepamatoti izmaksātos uzturlīdzekļus. Taču fonds nav izveidots šādam mērķim. Piedzīto uzturlīdzekļu atmaksa no fonda samazinātu fonda rīcībā esošos līdzekļus, kas varētu tikt izlietoti citu bērnu tiesību nodrošināšanai. 

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde norādīja – uzturlīdzekļi tika izmaksāti bērna mātei, un parastā kārtībā, ja pieteicēja vietā uzturlīdzekļus neizmaksātu no fonda, pieteicējam par viņa ieskatā nepamatoti izmaksātajiem uzturlīdzekļiem būtu jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā pret bērna māti. Tātad pieteicēja prasījums par piedzīto uzturlīdzekļu atmaksu ir jāvērš tiešā veidā pret personu, kura ir saņēmusi fonda līdzekļus, nevis pret fondu.

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs.

Senāta departamentu piekšsēdētāju 28. novembra sēdes lēmumu skatiet šeit.