Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Sabiedrība sagaida efektīvu tiesu sistēmas darbību un kvalitatīvus nolēmumus. Lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un kalpot sabiedrībai, tiesu varai ir jāiegūst sabiedrības uzticēšanās. To veicinās uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu risināšanu specializēta Ekonomisko lietu tiesa, pie tam nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.”

Likumprojekti paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs šādu kategoriju lietas:

Civillietas

• Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
• Prasības, kas izriet no līgumslēdzēju pušu savstarpējām tiesiskajām attiecībām par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu;
• Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
• Prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
• Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
• Prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
• Prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar sabiedrību saistītām personām Komerclikuma izpratnē un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
• Prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
• Prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību;
• Prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
• Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) lēmumiem;
• Prasības par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu;
• Pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Krimināllietas

• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana;
• Koruptīvie noziedzīgie nodarījumi, kā arī noziedzīgie nodarījumi saistībā ar neatļauta labuma pieņemšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumus un prettiesiska labuma došanu, pieprasīšanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai valsts un pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai ja kukulis vai prettiesisks labums pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

Minētā kompetence definēta, ņemot vērā jomas, kas prasa specifiskas vai padziļinātas zināšanas, piemēram, komerctiesību jautājumos. Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence laika gaitā tiks paplašināta arī arī citām saistītu lietu kategorijām. Pakāpeniska kompetences noteikšana plānota, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska tās darbības sākuma periodā. 

Plānots, ka 2020. gadā tiek veikta tiesnešu un darbinieku atlase un apmācība. Savukārt Ekonomisko lietu tiesa savu darbību uzsāks 2021. gada 1. janvārī. 

Likumprojekti vēl ir jāizskata Saeimā  un ar tiem ir iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

INFOGRAFIKA PAR EKONOMISKO LIETU TIESU

Papildu informācija:

2019. gada 26. novembrī Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu Ekonomisko lietu tiesas izveidei, tāpat tiesas izveidi š.g. 5. novembrī atbalstīja Ministru kabinets. Līdz šim savu atbalstu specializētas tiesas izveidei pauduši arī OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un uzņēmēji.