I. Ķuža kungu apstiprināšanai VP policijas priekšnieka amatā izvirzīja tā laika iekšlietu ministre Linda Mūrniece, neveidojot konkursa komisiju.

S. Ģirģens paredzējis jauno VP priekšnieku izvēlēties konkursā, kurā kandidāta atbilstību iestādes vadītāja amatam novērtēs ministra izveidota  komisija, kā to paredz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (DGL).

Šobrīd normatīvajos aktos ir ietvertas prasības, ka par Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus ar 10 gadu izdienas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Arī veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai ir jāatbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām.

Valsts policijas vadītāja amata pretendentam ir jābūt akadēmiskajai vai otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai Tiesību zinātnes, civilās un militārās aizsardzības, komerczinību un administrēšanas, sociālās un cilvēkrīcības zinātņu, humanitāro zinātņu, pedagogu izglītības un izglītības zinātņu tematiskajās jomās.

Taču saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iestādes vadītājam ir ne tikai jāpārzina attiecīgās jomas specifika, bet jābūt arī  apveltītam ar augsta līmeņa vadītāja prasmēm, jo iestādes vadītājs pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, ir atbildīgs par iestādes funkciju efektīvu izpildi, par tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu iestādes darbību.

Pirms divām nedēļām Ministru kabineta sadarbības sanāksmē tika noraidīti iekšlietu ministra piedāvātie grozījumi DGL, kas piedāvāja noteikt, ka uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatu tiek izsludināts atklāts konkurss, izslēdzot prasību, saskaņā ar kuru Iekšlietu dienestu vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Papildus tam, grozījumi iekļāva deleģējumu Ministru kabinetam (nevis ministram vienpersoniski) noteikt iestādes vadītāja amata kandidātu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību, kā arī kandidātu atlases un atbilstības novērtēšanas kārtību.

“Šāda veida grozījumi tika sagatavoti pamatojoties uz Satversmes tiesas atziņām, saskaņā ar kurām, veicot kandidātu atlasi, primāra ir kandidāta profesionalitāte un kompetences, nevis speciālā dienesta pakāpe un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienētais laiks” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

“Izvēlēties kompetentāko nākamo Valsts policijas priekšnieku ir būtiski iestādes nākotnes attīstībai un virzībai. Ir nepieciešams cilvēks, kas spēs modernizēt un efektivizēt iestādi, uzlabot komunikāciju ar darbiniekiem, lai varētu kvalitatīvi ieviest VP strukturālos uzlabojumus, kā arī spēs ieviest labas pārvaldības un kontroles mehānismus, samazinot amatpersonu pārkāpumu skaitu.  Līdzšinējā kārtībā kandidātu vērtēšanas komisiju sastāda iekšlietu ministrs, taču biju piedāvājis grozīt šo kārtību, lai nākotnē šo komisiju sastādītu Ministru kabinets, novēršot jebkādus interešu konflikta riskus. Tas tādējādi arī izslēgtu jebkādu iespējamību “savu cilvēku” iebīdīšanai,” turpina ministrs.

Šobrīd vadoties tikai pēc dienesta pakāpes uz VP priekšnieka amatu varētu pieteikties ap 2000 cilvēku – majori, pulkvežleitnanti, pulkveži un ģenerāļi, taču iekšlietu dienestos ir izteikta hierarhija, un katra augstākā dienesta pakāpe paredz arī augstāku kvalifikāciju. Līdz ar to, virsnieks ar majora pakāpi nevarētu konkurēt ar pulkvedi vai ģenerāli, tādējādi patiesais kandidātu loks ir šaurāks, nekā tas izskanējis publiski. Iekšlietu iestādēs kopumā dien tikai 6 ģenerāļi, no kuriem Valsts policijā, atskaitot Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, dien tikai viens. 

Papildus konkurences ierobežojums ir arī tas, ka kandidēt var tikai šobrīd dienestos strādājošie virsnieki, tādējādi izslēdzot bijušos dienestu darbiniekus, kas guvuši pietiekamu pieredzi, piemēram, iepriekš strādājuši Valsts policijā, nesasniedzot likumā noteikto izdienu 10 gadus,  bet turpinājuši karjeru vadošos amatos, piemēram, prokuratūrā vai tiesā.

 “Vēlējos vērst uzmanību, ka attiecīgu profesionālo pieredzi, kas ir saistīta, ar noziedzības novēršanu un apkarošanu persona var iegūt arī citās tiesībaizsardzības iestādēs, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Militārajā policijā, prokuratūrā un tiesā. Arī ar iepriekšēju pieredzi iekšlietu dienestos ar attiecīgo izdienas laiku un pakāpēm, ja darbinieki ir pārgājuši uz citām darba vietām, viņi kandidēt vairs nevar, tādējādi izslēdzot potenciāli ļoti spējīgus kandidātus. DGL norma, kas nepieļauj prokurora vai tiesneša kandidēšanu uz VP priekšnieka amatu samazina konkurenci, kas nav sabiedrības interesēs,” uzsver iekšlietu ministrs S. Ģirģens.

Lai sakārtotu konkursu norisi iekšlietu nozarē nākotnē, Iekšlietu ministrs turpinās diskusijas ar valdības partneriem, skaidrojot tagadējo normu trūkumus. Ministrs piebilst, ka, iespējams, pirmajā reizē valdība piedāvājumus noraidīja tāpēc, ka netikta pietiekami izprasta un ņemta vērā jomas specifika ar normatīvo regulējumu un nozares tradīcijām.