“Ir kritiski svarīgi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī nepieļaut dezinformācijas ietekmi uz demokrātiskajiem un iekšpolitikas procesiem. Saskatu, ka šobrīd likumdošana nav pilnvērtīga - ne Krimināllikumā, ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ne likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nav definēta dezinformācija vai propaganda, kas ļautu veidot tālāku tiesību politiku un sodu sistēmu. Nav arī efektīvu rīku, kā sociālo tīklu uzturētāji varētu dzēst viltus ziņas,” uzsver iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

“Mēs nerunājam par runas vai preses brīvību, kas ir un būs demokrātiskas valsts pamatvērtība - mēs runājam par subjektiem, kas apzināti kaitē mūsu neatkarīgās valsts nacionālajām interesēm un ar viltus saturu cenšas sagrozīt iedzīvotāju prātus,” turpina ministrs. “Ar pasivitāti mēs neatrisināsim nekādas problēmas, tā kā aicinu atbildīgās iestādes dotajā laika rāmī nākt ar konkrētiem, uz Saeimu virzāmiem priekšlikumiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu sabiedrībai redzamu rezultātu.”

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens darba grupā uzņēmās atbildību par šāda regulējuma iniciatīvu apkopošanu un tālāku virzību, un ar visām iesaistītajām iestādēm tika norunāts, ka tās 3 nedēļu laikā sniegs priekšlikumus ar konkrētiem likuma grozījumu piedāvājumiem, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanu.