Pieteicējas – politisko partiju apvienības “Jaunā Saskaņa” – pārstāvis tiesas sēdē uzturēja savu pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu. Pārstāvja ieskatā Centrālā vēlēšanu komisija, pirms noraidīt iesniegto likumprojektu, varēja dot iespēju iesniedzējiem novērst iespējamos trūkumus iesniegtajā likumprojektā. Pārstāvis norādīja, ka viņaprāt iesniegtais likumprojekts pēc satura ir izstrādāts un ar trūkumu novēršanu varētu novērst formālās kļūdas.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve tiesas sēdē atzina iesniegto pieteikumu par nepamatotu un lūdza to noraidīt. Pārstāve norādīja, ka iesniegtajam likumprojektam bija daudz būtisku nepilnību pēc satura, ne tikai pēc formas. Viņa pauda, ka Centrālajai Vēlēšanu komisijai viedokli snieguši arī Tieslietu ministrijas pārstāvji un Tiesībsargs un viņi bijuši vienisprātis, ka likumprojekts nav izstrādāts un neatbilst Satversmei.

Pieteicēja vērsās Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai reģistrēt likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Pieteikums pamatots ar to, ka likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Pieteicēja apšauba Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci agrīnā stadijā noraidīt likumprojektu. Pieteicējas ieskatā Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jālemj tikai par to, vai dot iespēju cilvēkiem parakstīties par likumprojekta tālāku virzību, jo likumprojekta saturu var vērtēt tikai Satversmes tiesa.

Centrālā vēlēšanu komisija, atsakot reģistrēt iesniegto likumprojektu, lēmumā norādījusi, ka iesniegtais likumprojekts nav pilnībā izstrādāts ne pēc formas, ne satura. Likumprojekts neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmē paredzētajam valsts valodas lietojuma mērķim un jēgai, un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

Lieta SA-1/2020.