Gandrīz puse no visiem invaliditātes pensijas saņēmējiem to saņem minimālā apmērā. Minimālās invaliditātes pensijas saņēmējs nenozīmē sociāli bezatbildīgs cilvēks, te daudz kas atkarīgs no cilvēka dzīves apstākļiem un situācijas kopumā. Gandrīz ikviens var nonākt situācijā, ka pēdējos piecus gadus pirms invaliditātes noteikšanas kādu iemeslu dēļ nav strādājis (veselības problēmas, ģimenes apstākļi, ģimenes locekļu veselības problēmas u.tml.) vai veicis mazas sociālās iemaksas (tie, piemēram, ir mikrouzņēmumu darbinieki, pagaidu darbu veicēji, pašnodarbinātie, kuri veic mazas sociālās iemaksas, studenti, kuri strādā nepilnu darba laiku). Savukārt šim piecu gadu termiņam ir izšķiroša loma, kāpēc invaliditātes pensija tiek piešķirta minimālā apmērā.

Invaliditātes pensijas mērķis ir nodrošināt tiesības uz sociālo nodrošinājumu cilvēkiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas patstāvīgi gūt ienākumus. Tas izriet no Invaliditātes likuma un likuma "Par valsts pensijām". Līdz ar to cilvēki ar invaliditāti ir sociālā grupa, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība.

Personas tiesības uz minimālo invaliditātes pensiju nevar aizstāt ar sociālo palīdzību, neskatoties uz to, ka minimālās invaliditātes pensijas saņēmējs var pretendēt arī uz pašvaldības sociālo palīdzību (piemēram, sociālo pabalstu, pakalpojumu un atvieglojumu). Attiecīgo pabalstu saņemšana nevar būt arguments tam, lai attaisnotu minimālās invaliditātes pensijas apmēra nepietiekamību, jo šiem pabalstiem ir cits mērķis. Attaisnojot minimālās invaliditātes pensijas apmēra nepietiekamību ar citiem palīdzības veidiem, tiek nonivelēta invaliditātes pensijas būtība un mērķis un cilvēka cieņa kā demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtība.

Invaliditātes pensijas minimālais apmērs no 2020.gada 1.janvāra ir no 80 eiro līdz 128 eiro mēnesī (t.i., no 2,67 līdz 4,27 eiro dienā), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - no 122,69 eiro līdz 196,30 eiro (t.i., no 4,09 līdz 6,54 eiro dienā). "Lai arī ar šī gada 1. janvāri minimālās invaliditātes pensijas apmērs tika palielināts - palielinājums vairāk ir uz papīra. Reāli cilvēki saņēma tikai no 15,97 līdz 25,55 eiro mēnesī jeb par 53 līdz 85 centiem dienā vairāk. Par vērā ņemamu palielinājumu to nevar nosaukt," uzskata tiesībsarga Juris Jansons.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 persona. Invaliditātes pensiju minimālajā apmērā 2020. gada janvārī saņēma 33 001 persona.

Invaliditāte ietekmē personas darbaspējas. Personām ar invaliditāti atkarībā no personai noteiktās invaliditātes grupas ir funkcionēšanas un darbspēju ierobežojums, kas ir uzskatāms par objektīvu iemeslu, kas apgrūtina pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū un ienākumu gūšanu. Līdz ar to objektīvu iemeslu dēļ šo cilvēku iespējas gūt ienākumus, strādājot algotu darbu, tādējādi patstāvīgi nodrošinot savu eksistenci (pamatvajadzības), ir būtiski ierobežotas vai šādas iespējas vispār nepastāv un šādu cilvēku pamatvajadzību apmierināšana ir atkarīga no invaliditātes pensijas apmēra. Turklāt cilvēki ar invaliditāti ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kurām atgriešanās darba tirgū ir visgrūtākā un ir nepieciešams īpašs atbalsts, lai veicinātu viņu ekonomisko aktivitāti un iekļaušanos darba tirgū. Ņemot vērā funkcionālos ierobežojumus un to pakāpi, kā arī darbspēju zuduma apmēru, jānorāda, ka daļa cilvēku ar invaliditāti vispār nevar iekļauties darba tirgū un uzlabot savu materiālo situāciju. Cilvēkam ilgstoši atrodoties bez darba, samazinās viņa prasmes, zūd konkurētspēja darba tirgū.

Veselības aprūpes nepieejamība personām ar zemiem ienākumiem, t.sk. minimālo invaliditātes pensiju saņēmējiem, nozīmē būtisku apgrūtinājumu pilnvērtīgi sakārtot veselību ar tai sekojošu apgrūtinājumu no jauna integrēties darba tirgū, jo cilvēkam ar veselības problēmām ir grūtāk konkurēt darba tirgū.

Cilvēka cieņa ir cilvēktiesību būtība. Tādējādi cilvēka cieņas nodrošināšana ir valsts starptautiskās nozīmes pienākums, kas īstenojams nekavējoties, neraugoties uz valsts ekonomiskās attīstības līmeni un, kas paredz valstij pienākumu nodrošināt attiecīgo maksājumu (t.sk. invaliditātes pensiju) adekvātumu. Ņemot vērā valsts noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tiesībsargs uzskata, ka cilvēki ar invaliditāti tiek nostādīti cilvēka cieņu pazemojošā situācijā.