Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī uzsver, ka ir prieks, ka Tiesnešu ētikas komisija ir norādījusi uz atsevišķiem iespējamiem trūkumiem balsošanas norisē, par kuriem viņš vērsīsies Tiesu administrācijā ar priekšlikumu tos izvērtēt un nepieciešamības gadījumā novērst.

Tiesnešu ētikas komisija savā skaidrojumā norāda, ka dalība pašpārvaldē – tiesnešu kopsapulcē vai atsevišķās pašpārvaldes institūcijās – ir neatņemama tiesneša profesijas sastāvdaļa, kas ir dziļi pamatota un izrietoša no tiesu varas būtības. Patiesi saprotot un labi apzinoties savas profesijas jēgu, nevajadzētu izveidoties situācijai, kurā tiesneši neapzinās tiesnešu pašpārvaldes nozīmīgumu un līdz ar to savu dalību tajā. Ja tas tomēr tā ir, tad rodas jautājums par patiesas izpratnes trūkumu par tiesneša amatam nepieciešamajām prasmēm un īpašībām.

Vienlaikus komisija uzsver, ka dalība tiesnešu konferencē, kurā tiek organizētas vēlēšanas, ir atkarīga arī no procedūras, kura ir pilnveidojama, lai nodrošinātu tādu vēlēšanu norisi, kurā tiesneši savas vēlēšanu tiesības īsteno efektīvi un atbilstoši vispārējiem vēlēšanu principiem.

Tiesnešu ētikas komisija skaidrojumā atzīst, ka iemesli, lai nepiedalītos pašpārvaldes vai Tieslietu padomes vēlēšanās, var būt gan subjektīvi, gan objektīvi. Pamatā konstatējami divi iespējamie iemesli: aizņemtība tiesas sēdē un izvirzīto kandidātu nepazīšana. Komisija uzskata, ka šie iemesli ir novēršami. Tiesnešiem ir iespēja pašiem veidot savu dienas kārtību tādā veidā, lai piedalītos vēlēšanās: jau pirms vēlēšanu dienas kvalitatīvi iepazīties ar kandidātu piedāvājumu un vēlēšanu dienā elektroniski nobalsot. Pat ja tiesnesim attiecīgajā dienā ir ieplānota lietu izskatīšana tiesas sēdē, procesuālie likumi neierobežo tiesnesi izsludināt tiesas sēdes pārtraukumu.

Savukārt procedūra, kādā tiesneši saņem pienācīgu informāciju par kandidātiem un viņu uzskatiem, ir pilnveidojama. Komisija uzskata, ka procedūra nevar būt aprobežota ar kandidāta sastādītu īsu izklāstu par līdzšinējo darba pieredzi, jo tādā veidā nav iespējams izveidot viedokli, kurš no kandidātiem būtu piemērotākais. Tostarp svarīga ir iespēja uzdot jautājumus.

Komisija norāda arī uz citiem veidiem, kā novērst pasīvo līdzdalību, piemēram, balsošanas kārtībā ieviešot iespēju atturēties vai arī balsojot pret visiem kandidātiem gadījumā, ja tiesnesis nevēlas balsot ne par vienu no kandidātiem. Domājot par aktīvu tiesnešu iesaisti pašpārvaldē, apsvērt iespēju visu pašpārvaldes institūciju locekļiem noteikt pilnvaru ierobežojumu uz diviem termiņiem pēc kārtas. Nodrošinot aizklātuma principa ievērošanu, izslēgt jebkādas šaubas par to, ka elektroniskajā balsojumā ir iegūstamas ziņas par katra tiesneša izdarīto izvēli.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērsās Tiesnešu ētikas komisijā pēc septembrī notikušās Latvijas tiesnešu neklātienes konferences divu Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanai. Zemās tiesnešu līdzdalības dēļ bija nepieciešams organizēt vēlēšanu otro kārtu. Tas raisīja jautājumus par tiesnešu pašpārvaldes efektivitāti.

Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojums