Minētie noteikumi paredz, ka "atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro."

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Tiesībsargs nerod saprātīgu izskaidrojumu, kādēļ atbalsts pienāktos uzņēmējam, kas valstij ir parādā, piemēram, valsts sociālas apdrošināšanas iemaksas 1000 eiro apmērā, bet atbalstu nesniedz uzņēmējam, kas administratīvi sodīts ar 350 eiro par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā un samaksājis sodu. Tāpat nav samērības tajā, ka atbalsta saņemšanai ir pieļaujams nodokļa parāds 1000 eiro apmērā vai arī neierobežots daudzums nelielu administratīvo pārkāpumu, kuru naudas soda kopsumma var veidot 500 eiro, bet administratīvais sods 152 eiro apmērā (turklāt samaksāts) ir šķērslis atbalsta saņemšanai.

Nav skaidrs pamatojums, kādēļ atbalsta saņemšanai ierobežojami tikai tie uzņēmēji, kuriem administratīvo sodu piemēroja tikai par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Šīs jomas ir būtiskas sabiedrības interešu nodrošināšanai, tomēr jebkurā citā jomā izdarīts nopietns administratīvais pārkāpums ir tikpat nozīmīgs sabiedrības interesēm. 

Taisnīgums prasa, lai labumu sadale notiktu proporcionāli nopelniem. Iepriekš uzskaitītie piemēri spilgti apliecina, ka noteikumos minētais nosacījums par atbalsta nepiešķiršanu ir bijis drīzāk kā kritērijs, lai samazinātu atbalsta saņēmēju loku, nevis, lai taisnīgi piešķirtu valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem.

Reaģējot uz uzņēmēju sūdzībām, jau februārī tiesībsargs vērsās pie Ministru kabineta ar lūgumu steidzīgi labot uzņēmēju atbalsta noteikumus, jo tie neatbilst vienlīdzības un taisnīguma principam, sadalot visus godprātīgos nodokļu maksātājus divās grupās. Tiesībsargs jau toreiz lūdza pēc iespējās ātrāk grozīt Uzņēmēju atbalsta noteikumus.

Tiesībsargs uzsver, ka valsts varas pienākums ir ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir pienākums regulāri apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas nebūtu  pilnveidojams.