Tiesībsargs pievērsīs pastiprinātu uzmanību notikumam Tukumā,  raugoties uz to tieši naida nodarījuma kontekstā. Ja tiks konstatēts naida motīvs, tad tam ir jāpievērš pastiprināta ievērība. Izmeklēšanas laikā ir jānoskaidro, vai izdarītie miesas bojājumi ir saistīti ar cilvēka piederību konkrētajai grupai, piemēram, viņa seksuālo orientāciju. Šāda procesuāla pienākuma neievērošana jau pati par sevi var būt pamats cilvēktiesību pārkāpuma konstatēšanai.

Šādas krimināllietas ir ļoti atkarīgas no konkrētās policijas iestādes darbinieku kompetences un profesionalitātes. Nav pieļaujams, ka šādi noziegumi paliek neizmeklēti izmeklētāju prakses un pieredzes trūkuma dēļ. Tiesībsarga ieskatā izmeklētājiem ir jānodrošina apmācības, kurās iekļauta citu valstu pieredze, starptautiskie dokumenti un tajos ietvertās rekomendācijas.

Lai gan Latvijā normatīvais regulējums attiecībā uz naida noziegumiem pastāv, tomēr tiesībsargājošajām iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība naida runas un naida noziegumu identificēšanas, kvalifikācijas un izmeklēšanas jautājumiem.

Zīmīgi, ka jau 2016. gadā tiesībsargs veica pētījumu “Naida runas un naida noziegumu atpazīšana un izmeklēšana Latvijas Republikā”. Tajā tika secināts, ka ir nepieciešams veicināt aktīvāku krimināltiesību normu piemērošanu praksē, nostiprināt efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu un veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu naida noziegumus un naida runas izplatību. Tāpat 2019. gadā tiesībsargs organizēja plašu diskusiju, kurā jomas eksperti tika aicināti izteikt viedokli par Krimināllikuma piemērošanu attiecībā par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.

“Ņemot vērā nesenos notikumus Tukumā un citus naida nodarījumus, ir visai skaudri konstatēt, ka aizvadītie gadi nav nesuši būtiskus uzlabojumus. Vēl jo vairāk, ir skumji uzzināt par tādiem naida noziegumiem, kas izceļas ar īpašu cietsirdību,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.