Diskusijas laikā Lauma Paegļkalna pastāstīja par savām sajūtām, kādas viņai tolaik bija, tikko sasniedzot 13 gadu vecumu. "Tas bija mans tapšanas par cilvēku laiks, tas veidoja mani, manu attieksmi par notiekošo apkārt". Netieši piedalījusies visās tautfrontiešu sarunās savā dzīvesvietā, jo mamma Velta Čebotarenoka aktīvi piedalījās Tautas frontes kustībā.  "Tai brīdī es pieaugu" – tā savas sajūtas pēc asiņainajiem 1991.gada janvāra notikumiem Lietuvā raksturoja Lauma Paegļkalna.

Atbildot uz diskusijas vadītāja Gata Krūmiņa jautājumu par to, kādu diskusijas dalībnieki redz Latviju pēc 30 gadiem, Lauma Paegļkalna pauda ticību, ka mūsu valsts būs tiesiska, demokrātiska, neatkarīga un labklājīga valsts. Tas, protams, panākams, kļūstot par pilsonisku sabiedrību, kas ir cieņpilna, pašpietiekama un iekļaujoša. Lauma Paegļkalna akcentēja konkrētus izaicinājumus, pie kuriem jāstrādā jau šodien: rūpes par vidi, kādu mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm; konkurētspējīga izglītība; kiberdrošība. "Šobrīd mēs sabiedrībā redzam viedokļu polarizēšanos un nespēju cieņpilnā veidā aizstāvēt savu viedokli. Mums ir jāaug kā cilvēkiem un jāuzņemas atbildība," pauda Lauma Paegļkalna.

Konferences pirmās dienas noslēdzošajā paneļdiskusijā "Vai šodien pieļaujam, ka varēja notikt citādi?" piedalījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušo deputātu bērni – Andris Felss, Laima Karlsone, Ēriks Kehris un Lauma Paegļkalna. Diskusiju vadīja Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

23. un 24.augustā, atzīmējot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu, Saeima, Ārlietu ministrija, 4.maija Deklarācijas klubs un Latvijas Nacionālā bibliotēka organizē konferenci "Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība". Tā pulcē Augstākās padomes deputātus, augstākās valsts amatpersonas, Latvijas Tautas frontes pārstāvjus, konstitucionālo tiesību ekspertus, vēsturniekus, toreizējos diplomātus un ārvalstu politiskos līderus, lai atskatītos uz Latvijas neatkarības atgūšanas laiku.