Paneļdiskusijā, kas veltīta parlamenta darba atvērtībai, pārredzamībai un pieejamībai kontekstā ar drošību, I.Mūrniece akcentēja sabiedrībā pieaugošo skepsi pret parlamentāro demokrātiju, sabiedrības sadrumstalotību un nogurumu no ierobežojumiem, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas laikā.

Naida runas un dezinformācijas apkarošanai internetā ir nepieciešama tehnoloģiskajai realitātei atbilstoša normatīvā vide, kolēģiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus Ināra Mūrniece uzsvēra, ka, cīnoties ar šīm parādībām, jāvērtē, kā neapdraudēt vārda brīvību. “Internetā jāpiemēro un jāgarantē tādas pašas tiesības un brīvības, kā citviet. Vārda brīvības aizsardzība ir parlamentu galvenais pienākums demokrātiskā sabiedrībā,” pauda I. Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka jebkāda veida naida runa ir stingri jānosoda, tostarp parlamentā, jo tā grauj ne tikai vārda brīvību, bet arī pašu parlamentāro debašu būtību. “Kritika par pieņemtajiem lēmumiem un paustajiem viedokļiem ir demokrātiskās kultūras sastāvdaļa, taču tā nekad nedrīkst pārvērsties par draudiem un iebiedēšanu,” sacīja I. Mūrniece.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja aicināja kolēģus stiprināt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un veicināt mediju lietotprasmi.

I. Mūrniece šajās dienās uzturas Vīnē, Austrijā, kur piedalās 5. Pasaules parlamentu spīkeru konferencē, 13. Parlamentu spīkeru-sieviešu samitā, kā arī Pirmajā globālajā parlamentārajā pretterorisma samitā.

Pasaules parlamentu spīkeru konferenci organizē Starpparlamentu savienība un Austrijas Nacionālā padome. Konferences dalībnieki pulcējušies Vīnē, lai turpinātu pērn attālināti uzsāktās diskusijas par efektīvu un daudzpusīgu parlamentu pārvaldi ilgtspējīgai cilvēku un planētas attīstībai.