Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētais ir veicis uzņēmējdarbību un viņam bija pienākums to reģistrēt VID. Apsūdzētā noziedzīgā rīcība, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, kuras nepieciešamību noteic likums, ir tiešā cēloniskā sakarā ar valstij nodarītajiem zaudējumiem, jo apsūdzētais nav nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli no savas saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem.

Iepriekš Senāts lietu skatīja šī gada janvārī, kad atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Toreiz Senāts atzina par nepamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka ar spēkā stājušos nolēmumu administratīvajā procesā apsūdzētais jau ir sodīts par tām pašām darbībām, kuru izdarīšanā viņš ir apsūdzēts kriminālprocesā. Senāts atzina, ka apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207. panta otro daļu un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34. panta otrās daļas 3. punktu, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu. Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Vidzemes apgabaltiesa Senāta norādes ņēmusi vērā.

Apelācijas instances tiesa, konstatējot citus faktiskos apstākļus un ievērojot, ka apsūdzētais netiks pakļauts dubultai piedziņai, pamatoti atzina, ka no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts labā, piedziņu vēršot uz kriminālprocesā arestētiem apsūdzētā naudas līdzekļiem.

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-542/2021; 15830406610