Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Līdzšinējais piespiedu nomas regulējums ir novecojis un rada neērtības visām iesaistītājām personām dalītā īpašuma attiecībās, kā arī sekmē nesamērīgi daudz tiesvedības procesus. Mūsu rosinātās izmaiņas likumā paredz aizstāt piespiedu nomas regulējumu ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, līdz ar to padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašuma gadījumā.”

J. Bordāns uzsver, ka tas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz dalītā īpašuma attiecību sakārtošanu. Tāpēc ir svarīgi 13.Saeimā turpināt darbu pie dalītā īpašuma izbeigšanas un pieņemt arī Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, uzskata tieslietu ministrs.

Nepieciešamība veikt izmaiņas likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” skaidrojama ar praksē novēroto, ka esošais regulējums būtībā nosaka pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis, jo, kā liecina dati, šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašuma iesaistīto pušu attiecības, grozījumi likumā paredz:   

• noteikt fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;   
• regulēt pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;   
• trīs gadu noilgumu prasījumiem par zemes lietošanas maksas samaksu;   
• esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreju uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Likumprojektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās ir paredzēta vairākos soļos:

• no 2022. gada 1. janvāra tiem dalītā īpašuma gadījumiem, kuros šajā brīdī pušu attiecības neregulē spēkā esošs nomas līgums vai tiesas spriedums;
• no 2023. gada 1. janvāra tiem gadījumiem, kur pušu attiecības ir regulētas ar nomas līgumu vai tiesas spriedumu;
• no 2024. gada 1. janvāra gadījumiem, kuros dalītā īpašumā esoša zeme pieder publiskai personai (valstij vai pašvaldībai).