Plānotās izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.