Tiesībsargs arī norāda, ka vecākiem nav pienākums apmeklēt Valsts PMK, ja bērnam nav konstatētas grūtības apgūt pamatizglītības saturu. Reizē tiesībsargs aicina Izglītības un zinātnes ministriju turpināt darbu pie PMK darbības uzlabošanas un iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšanas Latvijā.

Bērna vecāki pēc klases audzinātājas ieteikuma vērsās pašvaldības PMK, lai tā sniegtu atzinumu par atbilstošāko pamatizglītības programmu bērnam, kuram tajā laikā konstatētas mācīšanās grūtības. Pašvaldības PMK sniedza atzinumu, ka bērna veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotākā izglītības programma ir “Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem”. Atzinumā netika norādīts tā īstenošanas laiks, bet norādīts, ka atkārtots izvērtējums jāveic pēc nepieciešamības. Bērns sekmīgi nokārtoja iestājpārbaudījumu, lai 7. klasē iestātos valsts ģimnāzijā. Taču bērnam uzņemšana ģimnāzijā tika atteikta, jo bērns iepriekš ir apguvis speciālās izglītības programmu.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka bērna attīstība notiek pa vecuma posmiem, katrā no tiem bērna spējas un vajadzības atšķiras. Mazi bērni pieredz visstraujāko augšanu un izmaiņas visā cilvēka dzīves laikā – nobriest viņu ķermenis un nervu sistēma, palielinās mobilitāte, uzlabojas saziņas prasmes un prāta spējas un strauji mainās viņu intereses un spējas. Ja bērns saskaras ar mācīšanās grūtībām agrīnā vecumā, ir grūti prognozēt, vai šīs grūtības ir saistītas ar bērna individuālo attīstības tempu vai arī ar nopietniem un nepārejošiem attīstības traucējumiem. Tiesībsarga ieskatā šobrīd spēkā esošais regulējums, kas paredz atšķirīgus mehānismus, kā novērtēt bērna speciālās vajadzības dažādos vecuma posmos, atbilst bērna labākajām interesēm iegūt izglītību atbilstoši savām spējām.

Tiesībsargs vēlas uzsvērt, ka mācīšanās traucējumi paši par sevi nenorāda uz bērna pamazinātām intelektuālajām spējām, bet gan to, ka bērnam iedzimtu vai iegūtu veselības traucējumu dēļ var būt grūtības dažādos ar izglītību saistītos procesos. Šobrīd ir plaši pieejami pētījumi par bērnu attīstību, kas palīdz izprast dažādus ar bērnu attīstību saistītus traucējumus un atklāt mācīšanas tehnikas, kas var palīdzēt bērnam pielāgoties sabiedrībā un iegūt izglītību atbilstoši savām intelektuālajām spējām, neatkarīgi no specifiskiem veselības vai attīstības traucējumiem. Šie bērni, saņemot savlaicīgu atbalstu, var vienlīdzīgi konkurēt ar citiem bērniem nākamajās izglītības pakāpēs un ir nepieļaujama šo bērnu diskriminācija.

Liegums uzņemt bērnus, kuri atbilst uzņemšanas kritērijiem un ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, valsts ģimnāzijās, ja iepriekšējā izglītības posmā bērns ir mācījies speciālās izglītības programmā, ir pretrunā ar šī bērna tiesībām uz izglītību un tiesībām netikt diskriminētam sava veselības stāvokļa dēļ. Turklāt, ja vecāki un izglītības iestāde nekonstatē vajadzību noteikt īpašus atbalsta pasākumus, bērnam apgūstot pamatizglītības programmu, vecākiem nav pienākuma apmeklēt PMK, lai pierādītu šādus apstākļus.

Tiesībsargs aicina Izglītības ministriju turpināt darbu pie PMK darbības uzlabošanas, prioritāri ņemot vērā bērna labākās intereses un visu bērnu tiesības iegūt izglītību atbilstoši savām spējām un savas dzīvesvietas tuvumā, kā arī nodrošinot iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšanu Latvijā.

Tiesībsargs ir vērsies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar lūgumu novērst konstatētos trūkumus, organizējot izglītības procesu pašvaldībā, kas pārkāpj tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu tiesības vienlīdzīgi iegūt izglītību atbilstoši savām spējām.

Uzziņai

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” pašvaldību PMK kompetencē ir sniegt atzinumu par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem no 1. līdz 4. klasei. Saskaņā ar šiem noteikumiem Valsts PMK kompetencē ir sniegt atzinumu par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem no 5. līdz 9. klasei.