Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir ievērojusi Senāta 2020. gada 16. janvāra spriedumā šajā lietā sniegto tiesību normās ietvertā jēdziena „patērētājs” iztulkojumu. Līdz ar to kasācijas sūdzības iesniedzējai nav pamata atsākt strīdu par šo jautājumu un Senātam – minēto skaidrojumu sniegt atkārtoti.

Secinājumu par pušu līguma strīdus punkta netaisnīgumu apgabaltiesa ir izdarījusi lietas apstākļu un pierādījumu visaptverošas vērtēšanas rezultātā, un Senātam nav šaubu par izdarītā secinājuma pareizību.

Senāts arī noraidīja kasācijas sūdzības iesniedzējas lūgumu uzdot jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Senāts lēmumā norādīja, ka prasītājas ierosinātie jautājumi par Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos normu iztulkojumu lietas izspriešanai nepieciešamajā apjomā jau ir atrisināti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 22. janvāra spriedums, ar kuru SIA „BAA Rīga” prasība prasības izskatāmajā daļā, t.i., par pakalpojuma līgumā paredzētās atlīdzības 19 600 eiro un līgumsoda 12 969,60 eiro piedziņu, noraidīta. Tiesa nosprieda piedzīt no SIA „BAA Rīga” trīs atbildētāju labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus 950 eiro katram un atcelt prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2014. gada 30. septembra lēmumu un 2016. gada 26. septembra lēmumu.

Lieta Nr. SKC-655/2021 (C28312614).