Saeima ceturtdien, 20. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Trauksmes celšanas likumu, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā un pārņemot direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējā likuma normas, bija nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunajā likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, kā arī precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.
Turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Jaunajā likumā paplašināts līdzšinējais iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, kā arī stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, tostarp noteikta atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu.
Likums arī precizē personas identitātes aizsardzības prasības, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā. Atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.
Jaunais Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.