KUI analizē privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā 180 pasaules valstīs un teritorijās. Indeksā ņemti vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļi, un valstu vērtējumā izmantots atšķirīgs pētījumu avotu skaits. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aprēķinā izmantoti desmit dažādi starptautiskie pētījumi.

KNAB norāda, ka Latvijas rādītājs salīdzinājumā ar 2020. gadu palicis nemainīgs pusē no izmantotajiem avotiem, pieaudzis trijos un samazinājies vienā no pētījumiem. Tāpat viens avots ir nācis klāt. Latvija savas pozīcijas jaunākajā KUI īpaši uzlabojusi Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptaujā, panākot 16 punktu pieaugumu. Šajā aptaujā ārvalstu uzņēmēji atzinuši, ka samazinās nepieciešamība kukuļot Latvijas valsts amatpersonas.

KNAB atgādina, ka Latvija jaunākajā KUI ieguva 59 punktus, ierindojoties 36. vietā vērtēto valstu vidū un 15. vietā Eiropas Savienības valstu vidū, apsteidzot tādas valstis kā Čehija, Polija, Itālija un Slovēnija. Lai arī Latvija ir zemāk novērtētā Baltijas valsts, Latvijas KUI rādītājs pēdējo trīs gadu laikā ir stabili kāpis un ilgtermiņā norāda uz daudz straujāku pieaugumu nekā Lietuvai vai Igaunijai. Ņemot vērā, ka KUI analizētie pētījumi atspoguļo privātā sektora uztveri pirms viena vai diviem gadiem, KNAB pieļauj turpmāku Latvijas kāpumu KUI, jo kopš 2020. gada veikti dažādi uzlabojumi, piemēram, izveidota Ekonomisko lietu tiesa, samazināta politisko partiju atkarība no privātajiem ziedotājiem u.c.

KNAB veiktais izvērtējums