Jaunizstrādātā likuma projekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā, skaidrots likuma projekta anotācijā.

“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi, bet šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jādod skaidrība, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” iepriekš norādījis Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvniecības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un likuma mērķu sasniegšanas uzraudzību, kā arī nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma darbības pārkāpšanu.

Iecerēts, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Komisija lūgs parlamentu likumprojektu skatīt pirmajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja J. Rancāns.