Senāts lēmumā norāda, ka apsūdzētā izvirzītais arguments par tiesas pieļautajiem pārkāpumiem, atzīstot viņu par vainīgu Krimināllikuma 77.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, saistīts ar sūdzības iesniedzēja atšķirīgo viedokli par noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu. Pirmās instances tiesa, kuras spriedumu apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu, savus atzinumus par apsūdzētā vainīgumu pamatojusi ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp apsūdzētā un liecinieku liecībām, kā arī rakstveida pierādījumiem, proti, ziņām, kas ietvertas no Ukrainas Ģenerālprokuratūras, Ukrainas ārvalstu izlūkošanas dienesta un Ukrainas drošības dienesta tiesiskās palīdzības ietvaros saņemtajos dokumentos, kā arī apskates un kratīšanas protokolos, Drošības policijas uzziņā un Drošības policijas amatpersonas ziņojumā ietvertajām ziņām.

Senāts arī norāda, ka apelācijas instances tiesa motivēti atzinusi, ka lietā iegūti pietiekami un ticami pierādījumi tam, ka apsūdzētais no 2015. gada 19. februāra līdz 2016. gada 5. maijam Ukrainas teritorijā, atrodoties bruņotas militārās vienības "Doņeckas Tautas Republika" Aizsardzības ministrijas 1. armijas 7. korpusa atsevišķās strēlnieku brigādes izlūkošanas diversijas grupas sastāvā kā strēlnieks, ir prettiesiski aktīvi piedalījies bruņotā konfliktā, kā arī piedalījies 2015. gada 9. maija parādē Doņeckas Tautas Republikas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka vienības sastāvā.

Līdz ar to Senāts atzina, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas secinājumiem, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lieta Nr.SKK-186/2022 (11840001216)