Izskatāmajā lietā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs rīkoja kampaņu, kuras ietvaros pasūtīja sižetu. Sižetā iekļauts fragments no raidījuma "TE!", kurā redzams un dzirdams pieteicējs. Sižets tika demonstrēts vairākās interneta vietnēs. Pieteicējs lūdza centru pārtraukt demonstrēt sižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu. Centrs lūgumu noraidīja. Arī Ekonomikas ministrija pieteicēja lūgumu noraidīja. Pieteicējs vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa piekrita, ka sižetā izmantotie dati ir pieteicēja personas dati, ka sižeta izmantošana un demonstrēšana uzskatāma par personas datu apstrādi. Tiesa secināja, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam centra darbības mērķis ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana, kas aptver arī patērētāju informēšanu. Arī strīdus sižets tika izstrādāts un izmantots ar mērķi informēt patērētājus automašīnu tirgus jomā. Apgabaltiesa secināja, ka sižets tika izveidots un ir pieejams, lai sabiedrības interesēs īstenotu centra normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus un funkcijas.

Izskatāmajā lietā ir strīds par to, kā interpretējams Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Datu regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunkts, atbilstoši kuram datu apstrāde ir tiesiska tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim tiesiski piešķirtās pilnvaras.

Senāts atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus par to, ka pieteicēja datu izmantošana ir uzskatāma par datu apstrādi Datu regulas izpratnē. Senāts arī piekrita apgabaltiesai, ka uzdevumu izpilde sabiedrības interesēs ir viens no regulā minētajiem pamatiem personas datu apstrādei arī tad, ja persona piekrišanu nav devusi. Taču Senāta ieskatā ar to vien nav pietiekami. Norma ietver arī papildu noteikumus, proti, datu apstrāde ir tiesiska tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga.

Senāts spriedumā atzina, ka vajadzībai apstrādāt personas datus ir jābūt nepārprotami saistītai ar mērķa sasniegšanu un datu apstrādātājam uzticētajiem uzdevumiem. Uzdevuma izpilde ir vajadzīga, ja uzdevumu nevarētu izpildīt, neizmantojot tādas personas datus, kas to nevēlas.

Senāts atsaucies uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā teikts, ka, apstrādājot datus, pamatojoties uz uzdevumu pildīšanu, jāraugās, lai netiktu pārsniegts tas, kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai. Šī prasība nav izpildīta, ja izvirzīto vispārējo interešu mērķi saprātīgi var sasniegt tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu datu subjektu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Atkāpties no šāda datu aizsardzības principa var tikai tiktāl, cik tas ir strikti nepieciešams.

Senāts atzina, ka tādējādi apgabaltiesas secinājums, ka ir pietiekami konstatēt, ka tiek pildīts uzdevums sabiedrības interesēs, lai bez personas piekrišanas varētu apstrādāt datus, pamatojoties ar sabiedrībai nozīmīgu uzdevumu pildīšanu, nav pareizs. Nepieciešams konstatēt arī tiešo saikni starp uzdevuma izpildi un personas datu apstrādi. Jākonstatē, ka uzdevumu nevar pildīt, neapstrādājot šos datus.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Lieta Nr. SKA-265/2022 (A420234319).