Izskatāmajā lietā pieteicēja vēlējās saņemt atbalstu lielākā apjomā par periodu, kura laikā tika iegūti precīzāki, uz konkrētās elektrostacijas datiem pamatoti, iekšējās peļņas normas aprēķini, jo izrādījās, ka šo aprēķinu rezultātā precizētais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai ir uzņēmējam labvēlīgāks, nekā sākotnēji, izmantojot Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 262) 10. pielikumā norādītās līmeņatzīmes, noteiktais.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atsaucoties uz noteikumiem Nr. 262, kuri konkrēti nosaka brīdi, ar kuru piemērojams noteiktais koeficients pārkompensācijas novēršanai, proti, tikai uz turpmāko laiku.

Senāts spriedumā norāda – no vienas puses, var saprast uzņēmēja loģiskos apsvērumus: ja reiz uz konkrētās elektrostacijas datiem balstītie aprēķini vēlāk ļāva secināt, ka saimnieciskās darbības rādītāji pieļauj lielāka apjoma atbalsta piešķiršanu, tad var secināt, ka atbalsts nebūtu bijis pārmērīgs jau no paša sākuma, kad stājās spēkā pārkompensācijas novēršanas mehānisms.

No otras puses, jāņem vērā, ka tiesiskais regulējums neparedz tiesības saņemt precizēto aprēķinu rezultātā noteikto atbalsta apjomu ar atpakaļejošu datumu. Tiesiskais regulējums, kuru piemērojusi iestāde un Administratīvā apgabaltiesa, t.i., noteikumu Nr. 262 63.11 punkts, pietiekami skaidri nosaka brīdi, ar kuru piemērojams aprēķinu rezultātā noteiktais pārkompensācijas koeficients, un tas ir – tikai uz turpmāko laiku, sākot ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc aprēķina lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Senāts spriedumā par pamatotu atzīst Ekonomikas ministrijas secinājumu, ka lietā piemērojamās tiesību normas nav pārkāptas. Tā kā tiesību normas nosaka precizētā aprēķina piemērošanu uz turpmāko laiku, tad nav pamata, piemērojot Administratīvā procesa likuma 85. panta pirmo daļu, atcelt administratīvo aktu ar agrāku datumu. Senāts vērš uzmanību, ka 85. panta pirmā daļa, kas dod iespēju iestādei atcelt nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu (nelabvēlīgs tas šajā gadījumā būtu, tikai salīdzinot ar no jauna izdodamo vēl labvēlīgāko administratīvo aktu), nenoteic, ka, mainoties tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesisks administratīvais akts būtu jāatceļ ar atpakaļejošu datumu.

Tātad uzņēmējam ir jārēķinās ar to, ka labvēlīgāks pārkompensācijas koeficients tiks piemērots tikai no brīža, kad valsts to ir paredzējusi, proti, kad ir konstatēti jauni faktiskie apstākļi.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Lieta Nr.SKA-163/2022 (A420182718)