Seminārs bija veltīts komercnoslēpumu aizsardzības jautājumiem Baltijas valstīs, tā dalībniekiem pievēršoties gan normatīvā regulējuma, gan tā praktiskās piemērošanas aspektiem civillietās un krimināllietās.

Senatore Zane Pētersone diskusijā norādīja uz 2019. gadā pieņemtajā Komercnoslēpuma aizsardzības likumā paredzēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu lielo līdzību ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietās jau aprobētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas varētu sekmēt komercnoslēpumu efektīvāku civiltiesisko aizsardzību. Vienlaikus senatore uzsvēra arī atsevišķas atšķirības starp abu kategoriju lietām. Piemēram, jautājumā par likumā paredzēto iespēju publiskot tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos, kur īpaši uzmanība būs jāpievērš tam, kādu informāciju par spriedumu drīkst publiskot, lai neaizskartu komercnoslēpuma turētāja tiesības.

Zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis savukārt norādīja uz lietu dalībniekiem pieejamiem līdzekļiem komercnoslēpuma aizsardzībai tiesvedības procesā, uzsverot Civilprocesa likumā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesu prasības pieteikumu iesniegšanu, kas piemērojama arī gadījumos, kad prasība tiesā celta vienīgi, lai noskaidrotu citas personas komercnoslēpumu. Tāpat viņš skaidroja likumā paredzēto iespēju komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu lietās ierobežot personu, kura piedalās lietas izskatīšanā, tiesības iepazīties ar to lietas materiālu daļu, kas satur komercnoslēpumu.