“Satversme ir mūsu tiesiskais mugurkauls, kas ir spējis noturēt mūsu valsts de iure atzīšanu visus šos 100 gadus, kā arī tai ir bijusi nozīmīga loma mūsu neatkarības atjaunošanā. Tā ir moderna arī šodien – neaizmirsīsim, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kur sievietēm tika piešķirtas tiesības vēlēt. Protams, tā ir piedzīvojusi arī vairākas izmaiņas, bet ar šo Satversmi mēs varēsim dzīvot nākamos 100 gadus un vairāk,” norāda Andris Teikmanis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. “Savukārt Valsts prezidentam Satversme ir devusi pienākumu un tiesības līdzsvarot dažādos valsts varas atzarus – izpildvaru, tiesu varu, likumdošanas varu,” turpina A. Teikmanis.

Satversmes simtgadē īpašus notikumus un pasākumus ir ieplānojušas dažādas organizācijas, tostarp Valsts prezidenta kanceleja. “Valsts prezidenta kancelejas notikumi veidoti ar mērķi rosināt uz pārdomām par to, kā pirms 100 gadiem pieņemtais dokuments ietekmē mūsu dzīvi šodien, kā mēs to sajūtam un kā izmantojam Satversmes doto brīvību,” stāsta A. Teikmanis. 

Ar Valsts prezidenta kancelejas notikumiem, kas veltīti Satversmes simtgadei, iespējams iepazīties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē. Tuvākie pasākumi – diskusija “Pavērsiens: 10 gadi kopš valodas referenduma” 11. februārī un jauniešu debašu cikla “#Satversmei100: vērtības nākotnei” atklāšana 15. februārī.

Savukārt Valsts prezidenta institūcija savu oficiālo simtgadi atzīmēs 14. novembrī, kad 1922. gadā 1. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā. Ar Valsts prezidenta institūcijas simtgades plānotajiem pasākumiem iespējams iepazīties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.

Andris Teikmanis atzīmē, ka abām simtgadēm veltītais notikumu plāns var tikt mainīts, ņemot vērā kā epidemioloģisko, tā arī politisko, sociālo un ekonomisko situāciju valstī.