Diskusijā, ko 11. februārī rīkoja Valsts prezidents saistībā ar 10 gadiem, kopš referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, juristi un politiķi izvērtēja pārmaiņas, ko sabiedrībā nesis šis referendums. Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka pirms 10 gadiem mūsu valsts piedzīvoja konstitucionālu satricinājumu, kas izrādījās būtisks pagrieziena punkts pašizpratnē par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu, latviskumu, latviešu valodu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa diskusijā iezīmēja administratīvo tiesu lomu konstitucionālās identitātes aizsardzībā. Pirmkārt, pārbaudot, vai lietā piemērojamo tiesību normu piemērošanas rezultāts ir saderīgs ar tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Otrkārt, pēc šī valodas referenduma likumdevējs Senātam ir piešķīris kompetenci vērtēt Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Kopš 2012. gada Senātā tikuši iesniegt 8 pieteikumi, pārsūdzot  CVK atteikumu reģistrēt likumprojektu tautas nobalsošanai. Vienā gadījumā pieteikumu iesniedza vairākas fiziskās personas, 4 – politiskās partijas, bet 3 – biedrības. Trīs pieteikumi netika pieņemti izskatīšanai, jo bija nokavēts pieteikuma iesniegšanas termiņš. Savukārt 5 gadījumos Senāts izskatīja pieteikumu pēc būtības. Visās šajās lietās pieteikumi tika noraidīti.

Veronika Krūmiņa norādīja, ka šāda veida pieteikumi atspoguļo aktuālās norises valstī, kurās tajā brīdī ir krasa viedokļu sadursme. Piemēram, 2014. gadā aktualitāte bija eiro ieviešana, un ar tautas nobalsošanas palīdzību bija vēlme nodrošināt lata saglabāšanu. Savukārt pagājušajā gadā aktualitāte bija Covid infekcijas pārvaldība, un Senāts saņēma divus pieteikumus saistībā ar šiem jautājumiem.

Tāpat tiek iesniegti pieteikumi, kuri tiešā vai netiešā veidā rada draudus Satversmes kodolam un pamatvērtībām. Piemēram, 2014. gadā tika virzīta iniciatīva grozīt Pilsonības likumu, kas paredzēja masveidā piešķirt Latvijas pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Otrs piemērs – pieteikums par grozījumiem Izglītības likumā, paredzot, ka attiecīgu izglītību var iegūt arī „citās valodās”.

Taču ne tikai lietās par atteikumu reģistrēt likumprojektu Senāts ir izteicies saistībā ar konstitucionālās identitātes aizsardzību. Departamenta priekšsēdētāja piemēram minēja lietu, kurā analizēts karogs kā konstitucionālās identitātes elementu. Šajā lietā persona pārsūdzēja atteikumu reģistrēt biedrību, kuras statūtos norādītais mērķis bija arī karoga zaimošanas legalizēšana. Citā lietā pieteicēja iebilda par to, ka Drošības policijas publiskajā pārskatā, informējot sabiedrību par riskiem valsts konstitucionālās iekārtas drošībai, bija iekļauta informācija par pieteicēju. Abās lietās administratīvā tiesa vērtēja, vai pieteicēju pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, vai tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un vai tas ir samērīgs. Šie piemēri liecina, ka tiesnešiem ir jābūt redzīgiem, jo arī ikdienas lietās varētu būt jārisina jautājumi, kas skar konstitucionālo identitāti.

“Konstitucionālā identitāte ir jautājums, kas aktuāls būs vienmēr. Raugoties uz procesiem pasaulē un Latvijā, vēlos atzīmēt konstitucionālās identitātes elementu trauslumu. Tāpēc mums ikvienam atsevišķi un visiem kopā ir pienākums pastāvīgi iestāties par konstitucionālās identitātes un mūsu kopējo vērtību aizsardzību,” uzsvēra senatore.