Saeimas debatēs tika izteikti divi motīvi balsojumam pret Sanitu Osipovu: kandidātes neatbilstība darbam Senāta Civillietu departamentā un nepatika pret konkrētu Satversmes tiesas spriedumu, kura taisīšanā kandidāte piedalījusies Satversmes tiesas sastāvā.

Augstākās tiesas plēnums norāda, ka saskaņā ar Satversmes 83. pantu tiesnesis ir neatkarīgs un padots tikai likumam. No šīs normas izriet absolūts aizliegums sodīt tiesnesi vai citādi radīt viņam nelabvēlīgas sekas viņa taisīto spriedumu dēļ, ja vien netiek pierādīts kāds no Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajiem apstākļiem, kas var būt par pamatu tiesneša atbildībai. Ar nepatiku pret konkrētas lietas iznākumu pamatots Saeimas lēmums liegt Satversmes tiesas tiesnesim turpmākas karjeras iespēju minēto Satversmes normu pārkāpj.

Otrs aspekts, uz ko norāda Augstākās tiesas plēnums, ir tiesneša amata kandidāta profesionālās darbības izvērtējums. Tā kā tiesas balstās uz tiesneša profesionālisma nevis uz politiskas izvēles principu, senatora amata kandidātu profesionālā vērtēšana saskaņā ar likumu ir nodota Senāta attiecīgajam departamentam. Sanitas Osipovas kandidatūra tika izvērtēta atbilstoši likumam un virzīta ar lielu balsu pārsvaru. Kopējais vidējais novērtējums punktos bija 63,79 no 70 iespējamajiem, kas veido 91% pozitīvu vērtējumu un pierāda kandidātes profesionālo reputāciju un autoritāti profesionālajā jomā un viņas potenciālā pienesuma augsto novērtējumu.

"Varas dalīšanas principa ietvarā likumdevējam ir tiesības nepiekrist tiesu varas viedoklim, tomēr likumdevējam tas ir jāuzklausa un pret to jāizturas ar cieņu un patiesu izpratni. Tas ietver sevī arī likumdevēja pienākumu argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. Šajā gadījumā likumdevējs, pamatojot Augstākās tiesas virzītā kandidāta neapstiprināšanu, tiesiskus apsvērumus nav norādījis," norāda Augstākās tiesas plēnums.