Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek pārņemtas tiesību normas no vairākām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām.[1]

“Jaunais regulējums attiecas, piemēram, uz aplikācijām telefonos (spēlēm, foto/video veidošanas aplikācijām), datorspēlēm, sociālajiem tīkliem kā facebook, youtube, instagram utt., e-žurnāliem un filmām, ko iegādājamies internetā, utt. Daudzos gadījumos patērētāji iegādājas digitālo saturu apmaiņā pret saviem, daļā gadījumu patērētājs arī veic maksājumus par pakalpojuma iegādi, piemēram, lai lasītu grāmatas. Ikdienā strādājot ar patērētājiem, redzam, ka aizvien vairāk sūdzību un konsultāciju pieprasījumu ir saistīti ar digitālajiem elementiem tādēļ ceram, ka jaunie normatīvie akti palīdzēs aizsargāt patērētāju tiesības efektīvāk,” uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Digitālais saturs un digitālais pakalpojums

Lielas daļas patērētāju ikdiena nav iedomājama bez digitālā satura iegādes un lejuplādēšanas interneta portālos vai dažādās tiešsaistes platformās. Digitālais saturs ir dati, kas radīti un piegādāti digitālā formātā. Piemēram, datorprogrammas, dažādas mobilās aplikācijas, mūzikas un filmu straumēšana,  datorspēles un to ietvaros iegādājamie elementi, kas tik populāri bērnu un jauniešu vidū un daudzi citi.

Savukārt digitālais pakalpojums ir pakalpojums, kas patērētājam dod iespēju sagatavot, apstrādāt un uzglabāt datus vai piekļūt tiem digitālā veidā, vai pakalpojums, kas ļauj kopīgot datus vai jebkā citādi digitālā veidā mijiedarboties ar datiem, kurus augšupielādējis vai radījis patērētājs vai citi minētā pakalpojuma lietotāji. Piemēram, saziņa tiešsaistē, iepazīšanās portāli, datu glabāšanas pakalpojumi u.c.

Ja iegādāta prece, kuras lietošana nav iespējama bez noteikta digitāla satura vai digitāla pakalpojuma, tā uzskatāma par preci ar digitāliem elementiem, piemēram, gudrais pulkstenis.

Jaunais regulējums nošķir un precizē kritērijus preču, digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstības līguma noteikumiem vērtēšanai, un patērētāju tiesības to nepiegādes vai atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā.

Patērētāju likumīgās tiesības

Kā jau  bijis iepriekš, pārdevējs arī turpmāk būs atbildīgs par preces piegādes dienā esošu neatbilstību, ja tā atklājas divu gadu laikā no piegādes brīža. Precēm ar digitāliem elementiem arī tajās iekļautā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība būs būtisks kritērijs.

Ar grozījumiem līdz vienam gadam (iepriekš seši mēneši) pagarināts termiņš prezumpcijai, kad uzskatāms, ka preces neatbilstība uzskatāma par piegādes brīdī eksistējošu,  izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

Līdzīgs regulējums noteikts arī digitālā satura un digitālo pakalpojumu atsevišķām piegādēm, savukārt ilgstošām piegādēm paredzēta atbildība visā attiecīgajā periodā.

Likumā tiek noteikts specifiski kritēriji tieši digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstībai, piemēram, paredzot pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu piegādāt atbilstošus atjauninājumus un par to patērētāju informēt.

Ja konstatēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, tad patērētājam nav pienākuma maksāt par attiecīgo periodu. Svarīgs patērētāja pienākums gan līguma atcelšanas, gan atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā ir turpmāk neizmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un nedod šādu iespēju citām personām. Savukārt pārdevējam ir pienākums parastā gadījumā neizmantot patērētāja radīto saturu, kā arī nodrošināt iespēju patērētājam šo saturu izgūt.

Garantija pārtop par komercgarantiju

Patērētājiem tik ierastā “garantija” tagad sauksies par “komercgarantiju”. Komercgarantijas būtība nemainās, tāpat tā būs jāsniedz rakstveidā, jānorāda komercgarantijas izmantošanas nosacījumi. Arī turpmāk komercgarantijā nedrīkst samazināt patērētāja ar likumu noteiktās tiesības (nereti dēvētas par likumisko garantiju)! Papildus ir īpaši noteikts, ka komercgarantija  ir saistoša gan atbilstoši tajā norādītajiem nosacījumiem, gan arī reklāmā sniegtajai informācijai, kas pieejama līguma slēgšanas brīdī un pirms tam. Tādejādi padarīts stingrāks pienākums izpildīt reklāmās norādītos labumus. Īpaši atrunāts, ka gadījumos, kad ražotājs devis komercgarantiju, solot preces ilgizturību noteiktā periodā, viņam attiecīgi arī tiek uzlikts pienākums nodrošināt konkrētu patērētāju prasījumu izpildi.

Patērētāja tiesības preču neatbilstības gadījumā

Pamatā patērētāja tiesības līguma noteikumiem neatbilstošu preču gadījumā  paliek nemainīgas – neatbilstības novēršana, maiņa, cenas samazinājums vai līguma atcelšana, tomēr paredzēti vairāki uzlabojumi atsevišķām strīdus situācijām.

• Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek nostiprināts princips, ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas tikai pēc preces uzstādīšanas atbilstošā veidā, tad pienākums veikt remontu vai maiņu ietver arīneatbilstošo preču noņemšanu un atbilstošo preču uzstādīšanu. Piemēram, jādemontē iebūvētā sadzīves tehnika, jāveic tās apmaiņa un atkārtota montāža.
• Jaunums ir arī patērētāja tiesības vairāku preču vienlaicīga pirkuma gadījumā izvēlēties vai atgriezt pārdevējam tikai konkrēto līguma noteikumiem neatbilstošo preci, vai arī kopā ar to iegādātās līguma noteikumiem atbilstošās preces, ja pamatoti nevarētu sagaidīt, ka patērētājs paturēs tikai atbilstošās preces. Piemēram, patērētājs iegādājiesvairākas saskaņotas mēbeles, bet tikai viena no tām izrādās neatbilstoša līguma noteikumiem, tad tā ir patērētāja izvēle - atgriezt tikai neatbilstošo vai visas šīs mēbeles, tā kā no apstākļiem redzams, ka tās izvēlētas kā vienots komplekts.
• Tāpat jaunums ir patērētāja tiesības aizturēt vēl nesamaksāto maksājumu pārdevējam līdz brīdim, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir novērsis preces neatbilstību līguma noteikumiem. Piemēram, ja patērētājs veicis tikaidaļēju apmaksu par virtuves iekārtas izgatavošanu, bet pēc uzstādīšanas atklājas tās neatbilstība, tad patērētājs ir tiesīgs veikt atlikušās naudas summas apmaksu pēctam, kad pārdevējs novērš konstatēto neatbilstību.

Jānorāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 15. martā būs attiecināmas uz patērētāju veiktajiem darījumiem, kas veikti no 2022. gada 15. marta. Ja patērētājs preci iegādājies vai pakalpojumu saņēmis līdz 2022. gada 14. martam, piemērojama iepriekšējā /šobrīd spēkā esošā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma redakcija.

[1] 2019. gada 20. maija direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem; 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza regulu (ES) 2017/2394 un direktīvu 2009/22/EK un atceļ direktīvu 1999/44/EK un 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu