Turpinoties Putina režīma agresijai pret Ukrainu, starptautiskās kopienas atbalsts ir tik svarīgs kā nekad iepriekš, tāpēc Valsts prezidents rosina izveidot Ukrainas platformu, kas apvienotu valstu un pilsonisko iniciatīvu centienus Ukrainas okupācijas un aneksijas jautājumu uzturēšanā starptautiskajā dienaskārtībā. “Uzskatu, ka Krimas platformai turpmāk būtu jākļūst par kodolu plašākai Ukrainas platformai. Apvienojot valstis, pilsonisko sabiedrību, it īpaši ukraiņu diasporas organizācijas, Ukrainas platforma varētu kļūt par efektīvu starptautiskās solidaritātes iniciatīvu, palīdzot atgūt Ukrainas teritoriālo vienotību un sniedzot visu nepieciešamo atbalstu, lai pēc kara atjaunotu Putina režīma agresijas nodarītos postījumus,” Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienas veltītajā starptautiskajā konferencē “Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina” norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis nav atzinušas un nekad neatzīs Ukrainas neatkarības un teritoriālās vienotības aizskārumu, kuru ar spēku pretēji starptautiskajām tiesībām veicis Putina režīms.

Kā konferencē informēja E. Levits, sarunās ar prezidentu Volodimiru Zelenski Valsts prezidents iepriekš rosinājis Ukrainas prezidentam izveidot starptautisku platformu, kuras dalībvalstis apņemtos pastāvīgi uzturēt Krimas okupācijas un aneksijas jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā. 2021. gada augustā šī ideja tika īstenota, izveidojot starptautisko Krimas platformu, kas ir institucionāls ietvars nemitīgam atgādinājumam starptautiskajā dienaskārtībā par Krimas deokupācijas nepieciešamību. Krimas platformas pamatā ir Latvijas pieredze par starptautisko tiesību nozīmi un to izmantošanu valsts neatkarības atjaunošanā, ko tagad izmanto Ukraina. Šobrīd platformai jau ir pievienojušās vairāk nekā 40 valstu.