Līdz šim spēkā esošā likuma redakcija paredzēja, ka prioritāte pārstāvēt un pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, - tuvākajiem radiniekiem.

Likuma grozījumi paredz noteikt pacienta pilnvarotajai personai prioritāti pār laulāto un personas radiniekiem. Tādējādi tiks atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām, atzīmē likumprojekta autori.

Likuma izmaiņas paredz, ka ikviens pacients varēs pilnvarot savu pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai jebkura cita uzticības persona, ko pacients ir izraudzījies savu interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.