"Sabiedrības zināšanas par finanšu noziegumu kaitīgo ietekmi uz valsts ekonomiku un mūsu iespējām saņemt kvalitatīvu izglītību, veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus uzlabojas. Iedzīvotāji arvien labāk izprot saikni, piemēram, starp nodokļu nemaksāšanu un iespējām saņemt valsts pakalpojumus. Tomēr vērojama arī negatīva tendence - pēdējo gadu laikā arvien vairāk jauniešu kļūst par "naudas mūļiem", par nelielu samaksu palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtos naudas līdzekļus. Arī aptaujas dati liecina, ka jauniešu izpratne par finanšu noziegumiem un ar to saistītajiem riskiem un sekām nav pietiekama. Jaunieši neapzinās, ka iesaistīšanās finanšu noziegumos ir krimināli sodāma, un tas var atstāt ļoti negatīvu ietekmi uz nākotnes karjeras iespējām," stāsta FID priekšniece Ilze Znotiņa.

Saskaņā ar aptauju sabiedrība ir salīdzinoši mazāk kritiska pret akcīzes preču kontrabandu un nelikumīgu apriti. 36% aptaujāto vecuma grupā no 18-24 gadiem neiebilstu, ja draugi vai paziņas iegādājas kontrabandas cigaretes vai neliela apjomā tās ieved valstī, kas ir vairāk nekā vidēji sabiedrībā. Tāpat jaunieši ir vistolerantākie pret narkotiku pirkšanu un pārdošanu nelielos apjomos - gandrīz desmitā daļa jaunu cilvēku līdz 34 gadiem pret to neiebilst.

"Apzinoties, ka tieši jaunieši ir mūsu valsts nākotne un no viņu rīcības ir atkarīgs, kāda tā būs, Finanšu izlūkošanas dienests ir izstrādājis metodiskos materiālus vidusskolas klašu skolotājiem jauniešu zināšanu uzlabošanai par finanšu noziegumiem. Metodiskie materiāli un izglītojoši video pieejami FID mājaslapā un tos var izmantot, apgūstot ekonomikas un uzņēmējdarbības pamatus, politikas, tiesību un sociālās zinības, kā arī vēsturi un svešvalodas," stāsta I. Znotiņa.

Latvijas iedzīvotāju aptauju 2021. gada nogalē veicis uzņēmums "Latvijas fakti", aptaujājot 1118 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-74 gadiem.

Vairāk par FID mājaslapā un sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Linkedin.