Spriežot par Latvijas institūciju darbu palīdzības sniegšanā Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, O. Miščenko atzīmēja, ka vēstniecība nav saņēmusi sūdzības par organizatoriskiem jautājumiem. Vēstnieks akcentēja, ka palīdzība tiek sniegta koordinēti un efektīvi, tiek nodrošināts sociālais atbalsts, atvērti konti bankās.

“Mums nav ne mazāko šaubu, ka Latvijas sabiedrībā ir liels atbalsts ukraiņu tautai, bet svarīgi, lai arī atbildīgās institūcijas lēmumus pieņemtu ātri un operatīvi un cilvēki varētu atrast iespēju gan mācīties, gan strādāt,” sacīja A. Judins.

Parlamentārieši atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai un apliecināja apbrīnu tās tautas drosmei. Plašāk pārrunājot iespējamos integrācijas pasākumus, deputāti rosināja arī kopīgu nometņu rīkošanu ukraiņu un latviešu bērniem, lai veicinātu savstarpējos kontaktus un palīdzētu labāk sagatavoties nākamajam mācību gadam.

Vēstnieks pateicās Latvijas sabiedrībai par palīdzību Ukrainai un atzīmēja, ka pamatā atsevišķie agresīvie incidenti un negatīvā attieksme ir vai nu Krievijas specdienestu darbības rezultāts, vai pašu personu neizglītošanās. Deputāti pārrunāja iespējamos risinājumus dezinformācijas mazināšanai, tostarp rosinot izvērtēt iespēju iesaistīt žurnālistus, kuri uz Latviju atbēguši no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas un rada saturu krievu valodā.

Tāpat sēdes dalībnieki rosināja stiprināt sistēmisku psiholoģisko palīdzību kā pieaugušajiem, tā bērniem, kā arī pārrunāja ieceres nodrošināt ievainoto Ukrainas karavīru rehabilitāciju Latvijā.

Nākamajā nedēļā komisija uz sēdi plāno aicināt atbildīgo institūciju pārstāvjus, lai pārrunātu praktiskos jautājumus, kas saistīti ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu mūsu valstī, informēja A. Judins.