Plānots, ka Latvijas pilsonību personai varēs atņemt arī, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. 

Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīva rajona tiesa, un tās nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums būs galīgs un nepārsūdzams. Latvijas pilsonību būs iespējams atņemt, ja attiecīgajā gadījumā persona nekļūs par bezvalstnieku. 

Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savietojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem līgumiem, ir aizliegtas un nosodāmas, kā arī apdraud Latvijas un arī citu demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, nacionālo drošību, konstitucionālo iekārtu, atzīmēts likumprojekta anotācijā. 

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāskata Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā.