“Ar iekšlietu nozares komandu un sadarbības partneriem esam ieguldījuši lielu darbu, lai informētu sabiedrību un izglītotu mūsu speciālistus par cilvēku tirdzniecības problemātiku, kā arī pilnveidotu cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas un aizsardzības mehānismus. Tas rezultējies vairāk atpazītos un atklātos cilvēku tirdzniecības gadījumos, īpaši darbaspēka ekspluatācijas jomā.  Tāpat turpinām nozīmīgu darbu gan prevencijas, gan ekspluatācijas seku novēršanā.

Arī starptautiskie eksperti kopumā atzinīgi vērtē Latvijā sasniegto progresu darbaspēka ekspluatācijas novēršanā, kā arī ar cilvēku tirdzniecību saistīto finanšu izmeklēšanu un nelegāli iegūto līdzekļu arestu un konfiskāciju. Lai arī karadarbības sekas Ukrainā un ar to saistītie cilvēku tirdzniecības riski detalizēti tiks apskatīti 2022. gada pārskatā, jau šobrīd īpaši uzraugām šo jomu. Tāpat pievēršam pastiprinātu uzmanību digitālās vides drošībai, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības noziegumus virtuālajā vidē,” tā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Kopumā 2021. gadā identificēts 61 cilvēku tirdzniecības upuris un cietušais, kas ir nedaudz vairāk kā 2020. gadā, kad tika identificēti 48 upuri. Skaita pieaugums lielākoties ir saistāms ar Valsts policijas aktivitātēm un atklātu cilvēku tirdzniecības gadījumu ar ievērojamu skaitu upuru.

Lai gan 2021. gadā Latvijā pamatā tika konstatēti Latvijas valstspiederīgo ekspluatācijas gadījumi, pēdējos gados identificēto upuru vidū aizvien biežāk ir trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Uzbekistānas, Tadžikistānas, kā arī Indijas.

2021. gadā ierosināti četri kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību, no kuriem trīs bija saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju, bet viens bija saistīts ar piespiedu fiktīvajām laulībām. Kriminālprocesos uzliktie aresti aizdomās turēto un viņu tuvinieku līdzekļiem sasniedza 315 134 eiro. Vienai personai pagājušajā gadā piespriesta reāla brīvības atņemšana, bet vēl vienā lietā Senāta Krimināllietu departaments atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā par divu personu turēšanu kalpībā Cēsu novadā.

Tāpat cilvēku tirdzniecībā ir vērojama izteikta dzimuma dimensija, proti, darbaspēka ekspluatācijai lielākoties tiek pakļauti vīrieši, bet seksuālajai ekspluatācijai un piespiedu fiktīvajām laulībām - meitenes un sievietes. Arī 2021. gadā vērojama tāda pati tendence, jo darbaspēka ekspluatācijai bija pakļauti 49 vīrieši un 4 sievietes, seksuālajai ekspluatācijai – 7 sievietes, bet  piespiedu fiktīvajām laulībām – 1 sieviete.

Lielākai daļai upuru ir iegūta vidējā vai vidējā speciālā izglītība, pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis. Zemāks izglītības līmenis var būt saistīts arī ar lielāku sociālo atstumtību vai sliktāku sociālekonomisko situāciju, kas rada lielākus riskus tam, ka persona tiks pakļauta cilvēku tirdzniecībai. Taču par cilvēku tirdzniecības upuriem var kļūt arī cilvēki ar augstāko izglītību.

Riska jomas un nozares katrā valstī var nedaudz atšķirties. Darbaspēka ekspluatācijā Eiropā biežāk cilvēku tirdzniecības riski konstatēti celtniecības, transporta, viesmīlības, ražošanas, auto mazgāšanas, skaistumkopšanas, mežizstrādes, lauksaimniecības un uzkopšanas/tīrīšanas pakalpojumu jomās. Tas nozīmē, ka, saņemot negaidīti vilinošu piedāvājumu darbam kādā no šīm jomām, ir rūpīgi jāpārbauda darba apstākļi, uzņēmums, kā arī attiecīgās valsts normatīvais regulējums.

Latvijā cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā. Savukārt cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā ir jāskata kontekstā ar seksuālās izmantošanas gadījumiem un iesaistīšanu prostitūcijā.

Kopumā 2021. gadā Latvijā iezīmējās tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā. Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālās un ziņapmaiņu platformas.

Karadarbības sekas Ukrainā un ar to saistītie cilvēku tirdzniecības riski detalizēti tiks apskatīti 2022. gada pārskatā. Vienlaikus jānorāda, ka, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības riskus attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, Valsts robežsardze pie iekšējām robežām pastiprināti veic imigrācijas kontroles pasākumus, lai konstatētu iespējami skartās personas. Arī Valsts policija ir pastiprinājusi preventīvu rīcību, piemēram, patrulēšanu, interneta monitoringu, lai novērstu vai savlaicīgi konstatētu iespējamo cilvēku tirdzniecību.

Lai sekmētu cīņu ar cilvēku tirdzniecību, Ministru kabinets 2021. gada 28. septembrī apstiprināja “Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.–2023. gadam”. Plānā iekļautie pasākumi paredzēti, lai iespējami efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību. Plānā ir noteikts 31 pasākums 4 rīcības virzienos – prevencija, aizsardzība, vainīgo saukšana pie kriminālatbildības un sadarbība. Plāns paredz turpināt regulāras apmācības iedzīvotājiem un speciālistiem, tiks pilnveidots normatīvais regulējums cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai un novirzīšanai. Tāpat paredzēts stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām cīņā ar cilvēku tirdzniecību iesaistītajām pusēm.

Tāpat 2021. gadā Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) veica izpētes vizīti Latvijā, kā rezultātā sagatavoja ziņojumu ar rekomendācijām, lai stiprinātu cietušo tiesību aizstāvēšanu izmeklēšanas un tiesvedības laikā, kā arī nodrošinātu cietušajiem atbilstošu palīdzību.

Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijā turpina nodrošināt divas organizācijas – biedrība “Centrs MARTA” un biedrība “Patvērums “Drošā māja””.

Plašāka informācija par 2021. gada pārskatu, tai skaitā pieejamo statistiku, tendencēm, īstenotajiem pasākumiem un Latvijai izteiktajām rekomendācijām no dažādām starptautiskām organizācijām cīņai ar cilvēku tirdzniecību, kā arī īstenotajiem projektiem un pieejamajām publikācijām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā ŠEIT.