Pieredzes apmaiņā piedalījās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Anita Kovaļevska, kā arī Administratīvās rajona tiesas tiesneses Līga Biksiniece-Martinova, Līga Cielava, Līga Hāzenfuse, Ilze Freimane un tiesneša palīdze Ilze Butkus. Ar Latvijas delegāciju tikās un pieredzē dalījās pārstāvji no Norvēģijas iestādes, kas izskata personu lūgumus atlīdzināt pacientiem nodarīto kaitējumu (NPE).

Pieredzes apmaiņas ietvaros tika iepazīta NPE organizācija, uzdevumi un pamatstratēģija. Bija interesanti uzzināt, ka iestādes galvenais stratēģiskais mērķis 2019.-2023.gadā ir samazināt lietu izskatīšanas ilgumu, un šis mērķis tiek veiksmīgi īstenots. Attiecībā uz lietu izskatīšanas procesu iestādes pārstāvji sniedza noderīgu informāciju par lietu izskatītāju un medicīnas ekspertu nozīmi lēmumu pieņemšanā. Vizītes laikā tika apspriesti biežākie kaitējuma atlīdzināšanas atteikuma iemesli. Izmantojot piemērus no prakses, NPE pārstāvji viegli uztveramā veidā atklāja galvenos principus, kas tiek ņemti vērā, izskatot kaitējuma atlīdzības prasības. Noslēgumā tika apspriesta Covid-19 vakcīnu radītā kaitējuma atlīdzināšana, kas tuvākajā laikā varētu kļūt aktuāla arī Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros notika divas pieredzes apmaiņas vizītes – viena uz Stokholmu, Zviedrijā, bet otra uz Oslo, Norvēģijā. Iestādes Zviedrijā un Norvēģijā labi pārzināja viena otras tiesisko regulējumu un praksi, tāpēc projekta dalībniekiem tika dota lieliska iespēja izprast gan abu valstu tiesiskā regulējuma un prakses kopīgās, gan atšķirīgās iezīmes. Rezultātā abu Skandināvijas valstu pieredze tika iepazīta niansētāk. No pieredzes apmaiņas ietvaros dzirdētā bija noprotams, ka Skandināvijas valstu pārstāvji regulāri tiekas, lai apspriestu aktuālos jautājumus, un starp valstīm ir izveidojusies laba sadarbība. Minētais norāda uz ārvalstu pieredzes būtisko nozīmi lēmumu pieņemšanā par pacientiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta pieredzes apmaiņu veiksmīgu risinājumu aizgūšanai, sadarbības tīklu veidošanu, administratīvā darba metožu un likumdošanas harmonizēšanu un Baltijas jūras reģiona konkurētspējas pasaulē sekmēšanu. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). Programma sedz līdz pat 60% no ceļa un uzturēšanās izmaksām.