Galvenais šajā lietā risinātais tiesību jautājums bija par to, līdz kuram brīdim zemes īpašnieks (prasītājs) ir tiesīgs saņemt zemes piespiedu nomas maksu, ja viņa zemes īpašums ir pārdots piespiedu izsolē citai personai.

Apgabaltiesa, atsaucoties uz Civillikuma 994. pantā noteikto, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, bija uzskatījusi, ka bijušais zemes īpašnieks var prasīt nomas maksu līdz brīdim, kad izsoles rezultātā notikusī īpašuma tiesību maiņa ierakstīta zemesgrāmatā.

Savukārt Senāts, pamatojoties uz speciālo tiesību normu, atzina, ka šādas tiesības bijušajam zemes īpašniekam ir tikai līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Senāts norādīja, ka situāciju regulē Civillikuma 2086. pants, atbilstoši kuram pārdošanas izsolē gadījumā no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un labumus. Saskaņā ar Civillikuma 855. pantu nomas maksa ir pieskaitāma pie civiliem augļiem. Turklāt Civillikuma 2085. pants precizē, ka piesitums atvieto izsolītāja paziņojumu par to, ka viņš pieņēmis vairāksolījumu, un šis piesitums noslēdz pārdevumu pat arī tajos gadījumos, kad pēc vispārējās procesa kārtības bez tam vēl vajadzīgs lietu piespriest vairāksolītājam ar sevišķu tiesas lēmumu.

Civillikuma 993. un 994. pants regulē īpašuma tiesību pārejas brīdi, bet Civillikuma 2086. pants – tiesību saņemt augļus pārejas brīdi, un no minētajām normām redzams, ka izsoles gadījumā tiesību saņemt augļus pārejas brīdi likumdevējs noteicis atšķirīgu no īpašuma tiesību pārejas brīža.

Līdz ar to Senāts atzina par pamatotu atbildētāja iebildumu, ka atbilstoši Civillikuma 2086. pantam ar piesitumu iepriekšējam zemes īpašniekam (prasītājam šajā lietā) vairs nav tiesību uz nomas maksu.

Šīs lietas referente senatore Zane Pētersone, komentējot spriedumu, norādīja:

„Ja lietas dalībnieki nebūtu norādījuši uz apstākli, ka zemes nekustamais īpašums ir pārdots izsolē, tad tiesa, izspriežot prasījumu par nomas maksas piedziņu, varētu piemērot Civillikuma 994. pantā noteikto prezumpciju un zemes piespiedu nomas maksu piedzīt tās personas labā, kas par zemes īpašnieku ierakstīta zemesgrāmatā, jo tiesai pašai nav jāmeklē informācija par īpašuma tiesību pārejas apstākļiem. Taču tādā situācijā, kad pušu rīcības rezultātā tiesai ir ziņas par apstākļiem, kas atbilst Civillikuma 2086. panta normas sastāvam, ir piemērojama šī speciālā tiesību norma. Konkrētajā lietā atbildētājam bija zināms par piespiedu izsoli, ar kuru prasītājs bija zaudējis tiesības uz nomas maksu, un uz to atbildētājs vērsa tiesas uzmanību jau pirmās instances tiesā, pamatoti norādot, ka saskaņā ar Civillikuma 2086. pantu tiesības saņemt nomas maksu ir pārgājušas no atbildētāja zemes ieguvējam izsolē ar piesituma brīdi.”

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC‑22/2022, ECLI:LV:AT:2022:0429.C30627017.23.S