Kolokvija atklāšanas runas teica Zviedrijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Anderss Eka (Anders Eka) un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla prezidente Betina Limperga (Bettina Limperg).

Betina Limperga ievadrunā uzsvēra, ka, lai gan kolokvija virstēma izvēlēta pirms pāris gadiem, tā kļuvusi arvien aktuālāka, pandēmijai ievērojami paātrinot notikumu attīstību digitālās tiesvedības jomā.

Diskusijas notika trīs sesijās. Pirmā sesija fokusējās uz tādiem jautājumiem kā brīvas piekļuves informācija un privātums, kā arī atklātā tiesa un cieņa pret tiesu un tiesu iestāžu darbu. Šajā daļā ziņojumus sniedza Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Elizabete Lovreka (Elisabeth Lovrek) un Slovēnijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Damijans Florjančičs (Damijan Florjančič).

Otrās sesijas tēma – “Atvērtie dati un augstākās tiesas darba metodes”. Šo diskusiju vadīja un pamatziņojumu sniedza Īrijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Donals Odonels (Donal O’Donnell). Dalībnieki atbildēja uz tādiem jautājumiem kā – cik lielai lomai mākslīgajam intelektam jābūt augstāko tiesu darbā, vai mākslīgajam intelektam ir potenciāls piedalīties tiesu lēmumu pieņemšanas procesos, kādas ir iespējamās mākslīgā intelekta pielietošanas priekšrocības un trūkumi.

Noslēdzošā diskusiju daļa veltīta jautājumam par cieņu pret tiesiskumu. Ziņojumu sniedza starptautisko tiesību profesors Upsalas universitātē un Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) loceklis Iens Kamerons (Iain Cameron).

Kolokvijā piedalījās tiesu varas pārstāvji no 32 valstīm, tostarp no ES valstu, Norvēģijas, Lielbritānijas, Albānijas un Montenegro augstākajām tiesām.