ANO konvencija

Šogad svinam 30 gadus kopš Latvijā ir spēkā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencija. Konvencijā noteikti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi – bērna vislabāko interešu princips, diskriminācijas aizlieguma princips, bērna tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītam, kā arī bērna tiesības uz dzīvību un attīstību.

Līdzdalības nozīme – kāpēc tas ir svarīgi?

Viens no tiesībsarga uzdevumiem ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, tātad arī par bērna tiesībām un brīvībām.

Savukārt bērna tiesības tikt uzklausītam ir pamatā tam, lai vislabākajā veidā tiktu nodrošinātas bērna tiesības un intereses jebkurā jomā. 

“Ikvienam lēmumam, ikvienai rīcībai, kas skar bērnu, ir jābūt bērna labākajās interesēs. Jārīkojas tā, kā bērnam būs labāk. Turklāt nevis tā, kā šajā brīdī ir labāk, bet kā ilgtermiņā būs labāk,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Svarīgi apzināties, ka bērna labākās intereses nav iespējams noteikt bez viņa viedokļa noskaidrošanas. Nosakot labākās intereses, bērna viedoklis ir jāuzklausa un tam jāvelta pienācīga vērība atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt. Pret bērna izteikto vai citādi pausto viedokli ir jāizturas ar cieņu, un pieaugušajiem jāspēj arī paskaidrot, ja tiek lemts pretēji bērna viedoklim, jo bērna labākās intereses var atšķirties no viņa viedokļa.

Tiesībsargs uzsver – lai līdzdalība būtu efektīva un jēgpilna, tā jāsaprot kā process, nevis kā viens atsevišķs gadījums.

Svarīgi, lai bērnu uzklausītu, lai viņam būtu iespēja brīvi paust viedokli un bērna uzklausīšana notiktu patiesās rūpēs par bērnu, nevis būtu formāla rīcība tādēļ, ka tā ir noteikts tiesību normās.

Nepieciešami uzlabojumi

Piemēri no tiesībsarga prakses liecina – līdz tam, lai bērni tiktu uzklausīti ikvienā situācijā, kas uz viņiem attiecas, lai viņi savu viedokli varētu paust brīvi, nebaidoties no nelabvēlīgām sekām, un viņu viedoklis tiktu  ņemts vērā, vēl tāls ceļš ejams.

Piemēram, bērns mācību stundas laikā tiek likts kaktā, kamēr citi mācās. Viņš par to nevienam nesūdzas, jo netic, ka to var mainīt. Bērns domā, ka nav vērts par to runāt, tāpat nekas nemainīsies – tātad nav līdzdalības pieredzes.

Vēl 2020. gadā tiesībsargs veica izpēti par bērnu līdzdalību izglītības iestādēs, lai apzinātu izglītības iestāžu praksi bērnu līdzdalības sekmēšanā un veicinātu izpratni par bērna tiesību tikt uzklausītam nozīmi.

Toreiz tika secināts, ka galvenās jomas, kurās skolēni varējuši līdzdarboties ir vides uzlabošana skolā un iekšējās kārtības noteikumu jeb “klases dzīves” principu izstrāde.

Kur vērot diskusiju?

Aicinām diskusiju vērot tiešraidē Tiesībsarga biroja Facebook kontā un Youtube kanālā, kā arī Latvijas Bērnu labklājības tīkla Facebook kontā.

Diskusijā piedalīsies Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bērnu labklājības tīkla valdes locekle Inese Fecere-Antipina, centra “Dardedze” valdes locekle Laila Balode, Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs, jaunatnes politikas eksperts Nils Mosejonoks un jauniešu organizācijas “Protests” ģenerālsekretāre Marta Bogustova.