Senāts piekrita protesta argumentam, ka tiesai, vērtējot administratora sastādīto maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu, ir jāpārliecinās, vai tajā iekļautie izdevumi ir bijuši nepieciešami un vai tie ir attiecināmi uz konkrēto maksātnespējas procesu. Vienlaicīgi Senāts vērsa uzmanību uz to, ka administratoram ir pienākums pierādīt, kādi pakalpojumi, kādā apjomā un par kādu summu saņemti konkrētajā maksātnespējas procesā.

Senāts noraidīja administratora lūgumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai,  jo lietā ir strīds par pierādījumu pietiekamību administratora norādīto izdevumu attiecināmībai uz konkrēto maksātnespējas procesu.

Tāpat par pamatotu Senāts atzina protestā norādīto argumentu, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru mēnesi sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savu darbību pārskatu, kura saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Senāts atcēla minēto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.