Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai, taču 2021. gada 31. decembrī licencēto komersantu skaits bija samazinājies līdz 20.

Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 107 570 parādu lietas par kopējo summu 79,972 miljoni eiro, savukārt 155 477 parādu lietas par kopējo summu 45,841 miljons eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 63 857 lietām samazinājās parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits, kas ir par 19,53 % mazāk nekā 2020. gadā, kad tika nodotas 326 904 jaunas parādu lietas.

Izvērtējot no jauna parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm, var secināt, ka 2021. gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no patērētāju kreditēšanas (nebanku) sektora, proti 34,86 % jeb 91 707 lietas par kopējo summu 82,638 miljoni eiro. Otrajā vietā ierindojas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji (telekomunikācijas, internets) ar 31,92 % jeb 83 954 lietām par kopējo summu 17,659 miljoni eiro, kam seko nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozare ar 11,15% jeb 29 338 lietām par kopējo summu 5,444 miljoni eiro un citu preču un pakalpojumu joma ar 8,79% jeb 23 132 lietām par kopējo summu 6,571 miljoni eiro. Tādējādi kredītiestādes zaudēja līderpozīciju parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu dalījumā pēc no jauna nodoto parādu apmēra, proti, nododot atgūšanai parādus 11,919 miljoni eiro apmērā jeb par 86,714 miljoniem eiro mazāk.

Tomēr pēc kopējā parādu portfeļa parādu summas apmēra dalījumā pa nozarēm 2021. gadā joprojām vislielākais ārpustiesas parādu atgūšanai nodotais parādu portfelis (no kopējā parādu portfeļa lietām) attiecināms uz kredītiestādēm, un tas sasniedz 915,065 miljonus eiro jeb 60,85 %. Pārējās nozarēs sadalījums ir šāds: 464,941 miljoni eiro jeb 30,92 % patērētāju kreditēšanas nozarē, 78,345 miljoni eiro jeb 5,21 % elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) nozarē, 29,965 miljoni eiro jeb 1,99 % citu preču un pakalpojumu nozarē, 8,978 miljoni eiro jeb 0,60 % nekustamā īpašuma uzturēšanas nozarē, 3,810 miljoni eiro jeb 0,25 % autostāvvietu pakalpojumu nozarē un 2,776 miljoni eiro jeb 0,18 % medicīnas pakalpojumu nozarē.

2021. gadā atsevišķās nozarēs vērojamas būtiskas svārstības – medicīnas pakalpojumu jomā parādu lietu skaita pieaugumu (+39,91 %) un summas pieaugumu (+42,08 %) var izskaidrot ar lielu hospitalizācijas gadījumu skaitu pagājušajā gadā un dažos gadījumos ilgāku pakalpojuma sniegšanas periodu, kas bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju, un ne visos gadījumos patērētāji bija spējīgi segt pakalpojuma izmaksas nekavējoties. Savukārt autostāvvietu pakalpojumu jomā parādu lietu skaita samazinājums (-64,69 %) un summas samazinājums (-53,69 %) varētu būt saistīts ar patērētāju uzvedību jeb paradumu maiņu, veicot priekšapmaksu un/vai pēcapmaksu par pakalpojumu laicīgi vai arī atsakoties no autostāvvietas pakalpojuma vispār, Covid-19 pandēmiju un iepirkumu centru ierobežotu pieejamību, kā arī PTAC veiktajām autostāvvietu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības darbībām.

2021. gada 31. decembrī kopējo parādu portfeli veidoja 1504 miljardi eiro, kas ir vien par 0,19 procentu punktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad kopējā summa bija 1501 miljards eiro. Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 315 056 parādu lietas, kas ir par 3,57 % mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. No tām 11,58 % jeb 152 300 lietas ir kredītiestāžu nozarē, 38,09 % jeb 464 941 202 lietas ir patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 23,63 % jeb 310 808 lietas par elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) pakalpojumiem, 2,46 % jeb 32 328 lietas par nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem, 3,36 % jeb 44 178 lietas par medicīnas pakalpojumiem, 11,99 % jeb 157 627 lietas par autostāvvietu pakalpojumiem, 8,89 % jeb 116 954 lietas citu preču un pakalpojumu jomā.

2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem turpināja samazināties neatgūto lietu skaits par 4,1 %, sasniedzot skaitu 1 083 201 pret 1 128 427 lietām 2020. gadā. Savukārt neatgūto lietu kopējā parādu summa pārskata gadā salīdzinājumā ar pērnā gada rādītāju samazinājās vien par 0,95 %, sasniedzot summu 1421 miljards eiro pret 1435 miljardi eiro. Tāpat par pārskata gadā neatgūto lietu sadalījumu kopumā secināms, ka vismaz trīs pēdējo gadu griezumā ir konstatējams mērens (neatgūto) lietu skaita samazinājums.