“Krievija aizsākusi ideoloģisku karu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu pasauli. Mūsu pienākums šajā karā ir ļoti vienkāršs – sniegt Ukrainai visu iespējamo militāro, finansiālo, humāno un politisko atbalstu. Tas ir mūsu ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas drošībā un brīvībā. Esmu pārliecināts, ka pēc uzvaras Ukraina būs viena no spēcīgākajām Eiropas valstīm – atjaunota no gruvešiem, eiropeiska, mūsdienīga, ekonomiski stabila, un – jo īpaši – ukraiņi būs vienota nācija,” konferences atklāšanā teica E. Levits.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra: “Sarunām ar agresoru par iespējamiem kompromisiem nav ilgtermiņa seguma, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad abas puses atzīst starptautiskās tiesības. Jebkāds spiediens uz Ukrainu kaut kādā mērā akceptēt teritoriālu zaudējumu nenovedīs pie miera, gluži pretēji – tas radīs lielāku apdraudējumu nākotnē, bet tad jau plašākā mērogā.”

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šobrīd aktuāls problēmjautājums ir demokrātijas noturība. “Demokrātija saskaras gan ar izaicinājumiem no ārpuses – agresiju pret demokrātisku Eiropas valsti, gan ar izaicinājumiem no iekšpuses – neuzticēšanās valdībai, populisms utt. Demokrātija šobrīd ir stresā. Noturīga demokrātija ir mūsu labklājības pamats. Tikpat būtiski, lai tiktu atjaunota starptautiskā miera kārtība. Es nešaubos, ka tas ir svarīgi visām pārējām 192 ANO dalībvalstīm.”

Diskusijā par līdzšinējo un turpmāko sankciju politiku pret agresoru – Krieviju – Valsts prezidents teica, ka “ir ļoti svarīgi saglabāt sankciju politiku pret Krieviju līdz brīdim, kad Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti”. “Latvija augstu vērtē stabilitāti, starptautisko mieru un drošību, ko garantē starptautiskās tiesības. Ir jānovērš jebkādi mēģinājumi graut šo starptautisko kārtību,” uzsvēra Valsts prezidents.

Pārrunājot ar jauniešiem to, kā Krievija izmanto dezinformāciju un viltus ziņas, lai izplatītu savu propagandu, Valsts prezidents atzīmēja, ka “mūsu visu pilsoniskais pienākums ir stāties pretī Krievijas informatīvajam karam”. E. Levits arī akcentēja, ka Latvija, jau daudzu gadu gaitā piedzīvojot pret valsti vērstu informatīvo karu, ir iemācījusies labāk atpazīt un cīnīties pret Krievijas propagandu un var dalīties praktiskā pieredzē ar citām valstīm.

Piedaloties Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē Kijivā, E. Levits rosināja strādāt pie īpaša Starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā.

Valsts prezidents diskusijā par īpaša tribunāla izveidošanu norādīja, ka nesodāmība par šādu noziegumu izdarīšanu ir nepieņemama, jo tas nozīmētu starptautisko tiesību standarta vājināšanu, kas patlaban aizliedz šādu agresīvu karu. Tādēļ ir nepieciešams izveidot šādu īpašu tribunālu, kas būtu kompetents izmeklēt un iztiesāt Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā, uzsvēra E. Levits.

Valsts prezidents atzīmēja: “Agresijas noziegums, tāpat kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds ir smagākie noziegumi, kas atzīti starptautiskajās tiesībās. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai risinātu šo jautājumu visos atbilstošajos līmeņos.”