Problēmas ar būtiskā kaitējuma noteikšanu krimināllietās radās jau kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā, savukārt tās ir kavējušas stabilas tiesu prakses izveidošanos vairākās kriminālnoziegumu kategorijās. Tas rada jautājumu, vai likuma par Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību 23. pantā definētie kritēriji var tikt uzskatīti par pietiekami skaidriem, lai tie varētu tikt efektīvi piemēroti tiesu praksē. Vairākas institūcijas jau gadiem vērš uzmanību uz būtiskā kaitējuma krimināllietās piemērošanas problemātiku tiesu praksē, kas savukārt var radīt nepamatotus personu pamattiesību – tiesības uz taisnīgu tiesu ierobežojumus. Līdz ar to būtiskā kaitējuma noteikšanas problemātika nav tikai vērtējama krimināltiesību kontekstā, bet tā skar arī Satversmes 92. pantā noteikto pamattiesību aizsardzības jautājumus.

Konferences darbība plānota vienā plenārsēdē trīs sekcijās:

• būtiskā kaitējuma institūta regulējums un tā attīstības perspektīvas tiesībpētnieku skatījumā;
• būtiskā kaitējuma institūta regulējums un prakse salīdzinošo krimināltiesību skatījumā (Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Somijas, Bulgārijas un Ukrainas) skatījumā;
• būtiskā kaitējuma noteikšanas problemātika dažādu ieinteresēto pušu skatījumā (policija, prokuratūra, tiesa, advokāti , IT, autortiesības u. c.).

Nobeigumā plānots apkopot, galvenās atziņas no katras sekcijas un sagatavot priekšlikumus valdībai un Saeimai.

Konference notiks tiešsaistē Zoom platformā, pieteikties līdz 22. septembrim ŠEIT.